Latvijā ir saglabājušās daudz senu precību tradīciju. Precības un kāzas ir process, kad tiek veidota jaunā ģimene. Ģimenes tradīciju nolūks bija nodrošināt jaunajam pārim laimīgu kopdzīvi.
Latviešu tautas tradīcijas lielākoties ir pierakstītas 19.-20. gs. Svešzemju ceļotāju apraksti par precību tradīcijām, ir jau no16.gs, bet jāatzīmē, ka ir tikai daļēji objektīvi.
Darba uzdevums ir pētīt vēsturiskās precību formas un tajās iesaistītās personas, parādīt to darbību un funkcijas, salīdzināt 16. un turpmāko gadsimtu lauku sabiedrības precību paražas, meklēt atbildi cik lielā mērā var runāt par līgavas zagšanu, līgavas pirkšanu un līgavas saderēšanu, kā vēsturisko precību attīstības posmiem. Darbs aptver precību tradīciju etnogrāfisko posmu, sākot no 16. gs., kad jau ir precību tradīciju rakstiskie avoti, bet galvenokārt balstās uz precību tradīciju aprakstiem 19. – 20. gadsimtā. Kursa darbs sastāv no trijām nodaļām:
1)Precību veidi Latvijā līdz 19. gs.;
2)Meitas lūkošana;
3)Precību norise 19.gs.
Precību tradīcijas ir cēlušās no senču īpatnējā dzīvesveida, ticējumiem, reliģijas, kulta, kam vēlāk pievienojās kristīgās baznīcas ceremonijas un aizguvumi. Latviešu precību tradīcijām ir daudz kopīga ar somu, slāvu un citu baltu tautu parašām.
Mūsdienās daudzu precību paražu vēsturiskie elementi ir aizmirsušās vai dus ar aizgājušajām paaudzēm kapu kalniņā. Nevienā Latvijas novadā nav saglabājušās senās precību tradīcijas pilnībā, bet visvairāk arhaisko tradīciju ir saglabājies Latgalē.
Pētot precību tradīcijas Latvijā ir grūti nodalīt literatūru no avotiem. Etnogrāfiska rakstura darbos vienlaikus ir ietverti, kā precību tradīciju autentiski apraksti, tā arī darba autora viedoklis un dažādu precību elementu skaidrojums.
Rakstiski avoti par seno latviešu precībām parādās tikai sākot ar 16. gs. Pirmie šai tēmai pievērsās vācu mācītāji, ceļotāji un hronisti, viņu darbi ir nepilnīgi un tendenciozi, jo viņi latviešu precības uzskatīja par barbariskām un pagāniskām, jo tajās netika ievērotas kristīgās baznīcas tradīcijas un tikumi, kā arī paši skatījās uz latviešiem kā uz zemākiem, mazāk attītākiem cilvēkiem. Šo darbu autori bija: (S. Minsters, Maļeckis, Kr. Kelhs, J.A.Brands, A.V.Hupels, J.V.Kols u.c.)…
