Kas ir kartogrāfijas vēstures priekšmets? Kartogrāfijas vēstures priekšmets ir vēstures palīgdisciplīna, kura pēta kartes.
Latvijā šī vēstures un kartogrāfijas zinātņu palīgdisciplīna vēl nav iekarojusi pilnīgu atzinību. Pēc vācu kartogrāfu domām, kartogrāfijas vēsture ir teorētiskās kartogrāfijas nozare, kas nodarbojas ar kartogrāfisko darbu attīstības, kartogrāfiskās tehnikas, kartogrāfu darbības vēsturi, ar karšu kolekcionēšanas jautājumu. Nīderlandes speciālistu definīcija ir īsāka – kartogrāfijas vēsture ir zinātne par kartogrāfisko dokumentu sagatavošanu un izplatību pagātnē. Kanādas zinātnieku uzskats par kartogrāfijas vēsturi kā karšu, kartogrāfu un karšu gatavošanas tehnikas izpēti to humānā aspektā laika gaitā. No minētajām definīcijām izriet, ka kartogrāfijas vēstures izpētes objekti ir senie vai agrāros laika periodos sagatavotie kartogrāfiskie darbi (kartes,plāni, atlanti, globusi), kartogrāfi, šo darbu izstrādātāji, un pašu darbu tapšana vēsturiskā skatījumā.1
Kartogrāfijas kā zinātņu nozares pirmā definīcija tika izstrādāta Parīzes Ģeogrāfijas biedrībā un publicēta 1843. gadā. Tolaik kartogrāfijas vienīgais uzdevums bija karšu un plānu sastādīšana. Šīs definīcijas saturs tika mainīts pēc 2. pasaules kara, un tās autors bija ievērojamais 20.gs. kartogrāfs profesors K.Sališčevs, kurš kartogrāfijas uzdevumos iekļāva arī karšu praktisko izmantošanu (virzienus un metodes).2
Kartogrāfijas kā zinātnes uzdevumi ir šādi:
1)karšu projektēšana,
2)karšu sastādīšana un noformēšana;
3)karšu izdošana;
4)karšu izmantošana zinātnē un praksē.
Ģeogrāfiskās kartes definīcija laika gaitā ir mainījusies līdz pašas kartes pilnveidošanos. Karte ir realitātes abstrakcija, ko lieto informācijas attēlošanai un izmantošanai nolūkā raksturot informācijas izvietojumu, objektu un parādību savstarpējo saistību.…
