Secinājumā
Apkopojot iegūto informāciju nācās secināt, pirmkārt jau paralēles starp Džordža Orvela darbu un Staļinismu atrast gan Staļina, gan Lielā brāļa kā ārējā, tā ideoloģiskajā līdzībā. Abiem līderu uzdevums bija kolektivizēt valsti un veidot savai gribai pakļautu partiju. Gan Orvela tēlu gan Ijosifu Staļinu uzskatīja par kultu, kuru reti kāds pazina dzīvē, taču visi viņu dievināja un slavināja.
Otrkārt, lai panāktu savu autoritāti, gan romānā, gan periodā no 1930. gada līdz Staļina valdīšanas beigām tika izmantoti teroristiski un sadistiski paņēmieni. Jebkurš aizdomās turamais tika bez žēlsirdības vai nu izsūtīts uz darba nometnēm, vai arī nogalināts. Cilvēki uz katra soļa tika novēroti – Padomju Savienībā to darīja NKVD savukārt „1984” par „partijas taisnību” cīnījās domu policija. Cilvēki tika iebiedēti, ar mērķi, lai tie nedomātu stāties pret pastāvošo valdību, ko arī nedarīja.
Man radās iespaids, ka abos gadījumos cīņa par sociālismu bija tikai aizbildinājums, lai liktu strādniekiem vairāk strādāt, līdz ar to vairāk ražot. No kā augtu valsts ekonomika un labklājība, līdz ar to augtu diktatora vara.
Veicot šo referāta pētījumu, man radās jauns jautājums, kā šie abi augstāk minētie kulti, tas ko viņi darīja savas politikas virzīšanā un īpaši tas kā viņi to darīja, spēja palikt tautā tik mīlēti un dievināti un viņu vara tika uzskatīta svēta? „(...) manos spēkos ir radīt tev sāpes jebkurā brīdī un izvēlēties jebkuru līmeni, kuru es izvēlos.”
…