Rīgas ielas – spilgtākās šīs pilsētas kultūrvēsturiskās vides liecinieces. Ielas un to nosaukumi laika gaitā ir mainījušies atbilstoši pilsētas attīstības tendencēm un konkrētai sociāli politiskai situācijai. Mūsdienās Rīga ar plaši sazaroto ielu tīklu, skaistajiem parkiem un sakoptajiem laukumiem jau ir izaugusi par Eiropas cienīgu lielpilsētu.
Rīgas ielu vēsturei ir veltīti daudzi vēstures zinātnieku un pilsētvides pētnieku uzmanības apliecinājumi, tomēr tikai 2001.gadā, iespējams kā dāvana Rīgas pilsētas 800 gadu jubilejai, tika izdoti tādi nozīmīgi tipogrāfijas iespieddarbi par ielu un laukumu nosaukumu vēsturi un attīstību kā “Rīgas ielu, laukumu, parku un tiltu nosaukumu rādītājs(no 18.gs. līdz mūsdienām)”, “Rīgas ielas” enciklopēdijas 1.sējums. Šo grāmatu esamība ļoti lielā mērā vēl vairāk pastiprināja manu interesi par šo tēmu.
Likumsakarīgi, ka, dzīvojot pilsētā, nav tāda patvēruma, kuru varētu rast neejot pa ielu, tās ir liktenīgi neizbēgamas. Bieži pārvietojoties pa pilsētas ielām, mēs sākam tās iegaumēt, labāk orientēties tajās. No vienas puses cilvēka un ielas attiecības liekas skaidras kā diena, bet tomēr skatoties tikai no ļoti objektīva viedokļa. Nedrīkst aizmirst cilvēku kā individualitāti, kas varētu piedāvāt ārkārtīgi dažādas šīs attiecības. Tādā gadījumā iedomātā skaidrība izplēnē līdz ar nesasniedzamajām domām.
Jau no pašas dzimšanas esot rīdziniecei, manī radās vēlēšanās savu pilsētu vairāk iepazīt. Rīgā var domās viegli apmaldīties, tāpēc nevēlējos sevi ilgāk turēt neziņā.
Rīgas ielu nosaukumi veido vienu lielu vēstures kokteili, kuru neizsakāmi kā mazam bērnam bija vēlēšanās nogaršot. Rīgas ielas ar šī kokteiļa piegaršu mēdz būt individuāli uzrunājošas (Brīvības iela, Dziesmas iela, Gaismas iela, Hāpsalas iela, Nesaules un Vecsaules iela u.c.). Lai šī uzruna nepaliktu arī turpmāk bez skaidras atbildes, nolēmu to atrast.
Arī avoti bija dažādi – intervijas, anketēšana, interneta izmantošana, Rīgas Domes dokumentācija (nepublicētais avots). Šīs informācijas iespējas man bija ļoti intersanti aplūkot, jo tajos bija iekļauts apkārējo viedoklis.
Mērķi:
1.Izpētīt, kā veidojušies ielu un laukumu nosaukumi Rīgā; kad un kāpēc tie ir tikuši mainīti.
2.Noskaidrot, kādiem vēsturiskiem notikumiem un personām Rīgā ir uzstādīti pieminekļi.
Uzdevumi:
1. Iepazīties ar literatūru par galvenajiem Latvijas vēstures periodiem un notikumiem, kas izraisījuši nosaukumu un pieminekļu nomainīšanu.
2.Noskaidrot, kuras ielas Rīgā nosauktas par godu vēsturiskiem notikumiem vai personībām.
3.Izpētīt Rīgas vēsturisko notikumu un personību pieminekļu lokācijas tendences.
4.Iepazīties ar Rīgas iedzīvotāju attieksmi pret ielu nosaukumiem un pieminekļiem, kas saistīti ar vēsturi. …
