It visās lietās, kā lielās, tā mazās, vērojami vieni un tie paši principi. Visas dzīvības un attīstības pamatā ir pretstatu apvienība. Cilvēka pamatā ir vīrišķā un sievišķā apvienība. Ģimene ir veids, kas nodrošina šo pretstatu vislabāko sadarbību. Manuprāt, ģimene ir kaut kas svēts. Mēs taču katrs vēlamies cilvēkus, kas mūs saprot. Un ļoti bieži mēs tos atrodam savā ģimenē. Šodien, kad ģimene kā vērtība strauji zaudē savu nozīmi, kad «kārtīga ģimene» ir drīzāk izņēmums, nevis ierasta parādība, īpaši svarīgi ir apzināties tās nozīmīgumu. Pētīju kā veidot veselīgu un laimīgu ģimeni mūsdienās, lai ģimenē bērns un vecāki justos labi gan kopā, gan atsevišķi. Izmantoju arī savā darbā atziņas, kas papildina vērtību būtību. Ģimene ir mājas un patvērums, kur varam sildīties ar savu tuvāko mīlestību un sapratni. Šeit mūs sapratīs un uzklausīs vienmēr, lai arī kāda es nebūtu, jo kā bērns savai mammai būšu pats labākais un mīļākais. Attiecības ģimenē ir atkarīgas ne tikai no mīlestības un savstarpējās uzticēšanās, bet arī no apziņas par vīriešu un sieviešu atšķirībām, no vēlmes saskatīt un pieņemt šīs atšķirības nu veidot savu dzīvi tā, lai otrs cilvēks nebūtu aizvainots un pazemot, bet gan justos labi, cienīgi.…