Veselības veicināšanai izvēlētās fiziskās aktivitātes praktizējošo māsu vidū

Fiziskā aktivitāte ir galvenais ietekmējošais faktors Homo Sapiens attīstības vēsturē (1). Īsi sakot, mūsu senči nebūtu izdzīvojuši līdz reproduktīvam vecumam, ja nebūtu nodarbojušies ar fizisko darbu un citām fiziskām aktivitātēm. Cilvēka ķermenis ir radīts aktivitātēm nevis pasīvai laika pavadīšanai.
Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) pētījumi pierāda, ka fizisko aktivitāšu trūkums par 15-20% palielina risku saslimt ar hroniskām slimībām - koronārām sirds slimībām, 2.tipa cukura diabētu, ļaundabīgām slimībām, piemēram, resnās zarnas vēzi, krūts vēzi, aptaukošanos, osteoporozi. Tāpat tas var izsaukt psiholoģisko nemieru, stresu, depresiju un vientulības sajūtu (2, 3, 4).
Māsas darbs gan fiziski, gan garīgi izraisa nogurumu un rada lielu slodzi organismam. Bet, lai būtu kvalitatīvs darba rezultāts, ir jābūt kvalitatīvam darba darītājam. Ir jābūt līdzsvaram starp fizisko slodzi darbā un fiziskām aktivitātēm ārpus tā.
To var panākt rūpējoties par savu fizisko formu un stipru veselību un, lai to sasniegtu, ir nepieciešamas regulāras nodarbības ar fiziskiem vingrinājumiem. Tās samazina saslimšanas biežumu, slimības gadījumā paātrina izveseļošanos, kā arī nomierina gan fiziski, gan garīgi.
Neskatoties uz to, ka fiziskās aktivitātes uzlabo veselību, vairums cilvēku savā ikdienas dzīvē nav pietiekami aktīvi. Rietumeiropā gandrīz divas trešdaļas pieaugušo nav pietiekami fiziski aktīvi un aktivitātes līmenis turpina kristies (2). Fiziskie vingrinājumi ir veselības pamats un šī informācija jāintegrē visā sabiedrībā, jo no tā atkarīga mūsu populācijas dzīvotspēja.
Visu cilvēku veselībai un pašattīstībai ļoti svarīgi ir izbaudīt kvalitatīvu atpūtu, neatkarīgi no dzimuma, funkcionālām spējām, kultūras, vecuma vai sociālekonomiskā stāvokļa (2).
Jaunākie zinātniskie pētījumi paplašinājusi tradicionālo uzskatu par veselību, uzsverot fiziskās akivitātes lielo lomu profilakses nodrošināšanā (5).…