SECINĀJUMI
1. Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, kas sekmē vai kavē organisma funkcionālu darbību. Līdz ar to, imūnsistēma ir stiprāka tiem, kas izvēlas aktīvi darboties un nostiprināt savu organismu.
2. Cilvēka veselības stāvoklis ir atkarīgs no dažādiem to ietekmējošiem faktoriem – veselīga dzīvesveida, vides, iedzimtības un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības.
3. Veselību var veicināt gan pasīvi, gan aktīvi. Aktīvais process ir fiziskās aktivitātes jeb fiziska slodze, ko katrs individuāli var piemērot savam organismam. Savukārt, pasīvi, cilvēks spēj sekot līdzi savam uzturam.
4. Fiziskās aktivitātes vecuma posmā no 25 – 40 gadiem paaugstina funkcionālās spējas, mazina hronisku slimību, īpaši sirds asinsvadu slimības, attīstību, uzlabo prāta spējas, veicina sociālo kontaktu, mazina kritienu risku, jo ķermenis ir fiziski spēcīgāks un imūnsistēma ir tam pielāgojusies.
5. Pētot cilvēku attieksmi pret veselību, ļoti aktuāla problēma ir aptaukošanās. Tā ir strauji progresējoša globāla problēma – izplatītākā slimība visā pasaulē. Pēc pēdējiem Pasaules Veselības organizācijas apkopotajiem datiem vairāk kā milijards iedzīvotāju ir aptaukojušies. Šī problēma ir aktuāla neatkarīgi no sociālās un profesionālas piederības.
6. Ķermeņa svars ir atkarīgs ne tikai no tā, ko ēd, bet arī no tā, cik aktīvs ir cilvēka dzīvesveids. Parasti vairums cilvēkiem ar lieko svaru ir konstatējams mazkustīgums: pārvietojas ar transportu nevis ar kājām, izmanto liftus, strādā sēžot, daudz laika pavada pie televizora un datora.
7. Ķermeņa labsajūta lielā mērā ir atkarīga arī no emocionālā stāvokļa, tāpēc, lai neveicinātu kādas nepatīkamas saslimšanas, jāprot atrast arī balanss attiecībās ar stresu, kā piemēram, dažādi elpošanas vingrinājumi, joga, meditācija vai vienkārši atpūta.
…