Katram no mums veselība ir svarīga dzīves sastāvdaļa. Tā nosaka mūsu dzīves kvalitāti. Par to, lai jebkurš cilvēks Latvijā vajadzības gadījumā varētu saņemt veselības aprūpi un citu informāciju, kas saistīta ar sabiedrības veselību, farmāciju un narkotiku legālu apriti, rūpējas Veselības ministrija.
Šobrīd veselības tēma ir aktualizējusies saistībā ar anesteziologu pieteikto streiku. Zinot stāvokli medicīnā nebūtu jābrīnās ja streikam pievienotos arī citi mediķi. Streikotāju prasības – palielināt mediķu atalgojumu no 1. novembra, bet no nākamā gada 1. janvāra divkāršot visās specialitātēs strādājošo ārstniecības speciālistu algas. Šādas prasības ir pamatotas un, ja tās netiks kaut minimāli pildītas, sekas var būt neprognozējamas. Jau šobrīd ļoti daudz speciālistu, ne tikai medicīnas jomā, ir pametuši Latviju un devušies strādāt uz valstīm, kur viņu darbs tiek pienācīgi novērtēts materiālā ziņā. Cik var noprast no Veselības ministra R. Muciņa teiktā ir divas iespējas kā nodrošināt pietiekamu medicīnas darbinieku skaitu – vai nu ļaut aizplūst strādājošiem uz tādām valstīm kur labāk maksā un gaidīt, kad pie mums parādīsies mediķi no austrumu valstīm, vai arī apturēt šo aizplūšanu palielinot mediķiem algas. Tā kā ārstniecības darbinieku algas līdz rietumvalstu līmenim iespējams palielināt tikai 20 – 30 gadu laikā, tad maz ticams, ka mediķu streiki daudz ko mainīs.
Šī darba mērķis ir noskaidrot kādas ir Veselības ministrijas institūcijas, tās kompetence un attiecības ar pārraudzībā esošajām iestādēm. Lai to noskaidrotu tiks izmantoti pieejamie likumi, MK noteikumi, publikācijas laikrakstos un internetā.
Par pirmo vadošo veselības aprūpes iestādi var tikt uzskatīts Iskolats - Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja. Tas darbojās laika posmā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim Valkā. Tālāk tā darbību pārņēma Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības Tautas veselības komisariāts, kas savu darbību sāka 1919. gada janvārī Rīgā un beidza 1920. gada janvārī Rēzeknē. Pa šo laiku Latvijā jau bija izveidojusies pirmā pagaidu valdība, kas 1919. gada otrajā pusē izveidoja Veselības departamentu. Līdz 1925. gadam tas darbojās Iekšlietu ministrijas paspārnē, pēc tam Tautas labklājības ministrijas pakļautībā. Tas darbojās arī padomju okupācijas sākumposmā – līdz 1940. gada septembrim. Šajā pat gadā tika izveidots LPSR Veselības aizsardzības tautas komisariāts, taču tā darbība kara laikā bija tikai formāla. 1944. gadā tas savu darbību Latvijā atjaunoja. 1946. gadā LPSR Veselības aizsardzības tautas komisariātu pārdēvēja par LPSR Veselības aizsardzības ministriju un tā pastāvēja līdz pat 1990.gadam. 1991. gadā tika atjaunota Labklājības ministrija, kas pārņēma visas LPSR Veselības aizsardzības ministrijas lietas. Viena no tās struktūrvienībām bija Veselības departaments vēlāk saukts arī par Ārstniecības departamentu.
Veselības ministrija kā atsevišķa institūcija izveidojās samērā nesen – 2003. gada 1. februārī. Kopš Veselības ministrijas izveidošanas sākuma nomainījušies trīs ministri. Šāda Veselības ministrijas vadītāju maiņa tikai apliecina, ka situācija ar veselību saistītajās jomās ir diezgan saspringta.…
