NOBEIGUMS
Veicot informācijas apkopojumu par veselības izglītību skolā autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Veselības izglītība ir mācību sistēma, kuras pamatā ir zinātniski principi un kuras mērķis ir sekmēt sabiedrības veselību. Veselības izglītība ir neaizvietojamas veselības veicināšanas prioritārais virziens.
2. Viens no skolotāja uzvedumiem ir skolēna socializācija.
3. Veselība ir nozīmīgākais cilvēka resurss, no kā atkarīga dzīves kvalitāte; veselība nav konstants stāvoklis, tā ir dinamiska un var mainīties, un to iedarbojoties dažādiem faktoriem.
4. Par savu veselību ir atbildīgs ne tikai cilvēks pats, bet liela nozīme ir cilvēka pārmantoto īpašību kopumam, organisma individuālajām īpašībām. Liela nozīme ir videi, kurā cilvēks dzīvo.
5. Veselība ir stāvoklis, kas strauji var mainīties, tādēļ cilvēku radītās ekoloģiskās un dabas katastrofas, slimību izplatīšana, neefektīva medicīniskā aprūpe un nekvalitatīva ārstēšana var ietekmēt ne tikai indivīda, bet arī viņa ģimenes un sabiedrības veselību.
6. Veselību veicinošas skolas mērķis ir atbildības uzņemšanās par veselību – rūpējoties par veselīgu vidi un dzīvesveidu, par galveno izvirzot dzīves prasmju un psihosociālās kompetences apguvi kopš bērnības.
…