Būtiska ietekme uz cilvēka veselību ir vides kvalitātei, kas pazeminās paplašinoties dabas resursu pārveidošanas apjomiem. Šajā sakarībā jo svarīgāka kļūst ekoloģijas kā bioloģijas zinātnes nozares nozīme valsts veselības aizsardzības politikas īstenošanā.
Cilvēks savā dzīvē, ja runājam par civilizētu pasauli, cenšas gūt divkāršu komfortu. Apmierināt savas patēriņa vajadzības un dzīvot veselīgā augstas kvalitātes vidē. Veselība kā saudzējama vērtība senā pagātnē nebija aktualitāte. „Darba vide lielā mērā ietekmē bioloģisko procesu norisi organismā un tādejādi ir saistīta ar strādājošo veselību”[1,6].
Mūsdienās, kad vides piesārņojums ir sasniedzis ievērojumu līmeni, un perspektīvā tiek aplūkots jautājums par cilvēka kā sugas izdzīvošanu, veselība tiek uzskatīta par dzīvošanas augstāko vērtību. Vides piesārņojums ir viens no nelabvēlīgākajiem cilvēka intensīvās saimnieciskās darbības rezultātiem. Piesārņojuma iedarbībā iet bojā meži, iznīkst augu, dzīvnieku un mikroorganismu sugas. Tā kā sabiedrības interese un bažas par vides problēmām pieaug, cilvēki sāk apzināties cēloņsakarības: civilizētas sabiedrības aizvien pieaugošo vajadzību nodrošināšanas blakus parādība ir vides piesārņošana un tās degradēšana.…