Tirgus ekonomika – tā ir ekonomika, kas balstās uz attiecībām, kuras rodas tirgū pērkot un pārdodot preci, kur satiekas gan pieprasījums kā patērētāju pārstāvis, gan piedāvājums kā ražotāju pārstāvis. Tirgus attiecībās piedalās dažādi ekonomiskie subjekti, tas ir atsevišķas fiziskās personas (ražotāji, patērētāji, investori) un juridiskās personas ar dažādām organizatoriski tiesiskajām formām (privātie, valsts, kopuzņēmumi) un pie īpašumu veidiem individuālie uzņēmumi, statūtsabiedrības, līgumsabiedrības. Tirgus ekonomikas ekonomiskie subjekti ir pircēji un pārdevēji. Tādā veidā tirgus attiecību pamatā atrodas attiecības starp pircējiem un pārdevējiem, kuras ir vērstas uz viņu vajadzību apmierināšanu. Pārdevējs tiecas pārdot savu produkciju, bet pircējs tiecas apmierināt savu pieprasījumu, tas ir iegādāties viņam nepieciešamo preci.
Viens no tirgus ekonomikas pamatbalstiem ir vērtspapīru tirgus. No citiem tirgus veidiem tas atšķiras ar savas preces raksturu. Vērtspapīrs - īpaša veida prece. Tas ir vienlaicīgi īpašuma tituls, parādzīme, tiesības uz ienākuma saņemšanu un saistības šo ienākumu izmaksai. Tā ir prece, kuras pašizmaksa ir salīdzinoši zema un kura bieži vien var būt pārdota par samērā augstu tirgus cenu. Vērtspapīrs vienmēr ir naudas kapitāla un citu materiālo labumu simbols.
Vērtspapīri ir viens no veidiem, kā ieguldīt līdzekļus, lai palielinātu savu kapitālu Akcijas un arī citi vērtspapīri ir īpašums, kuru, tāpat kā jebkuru citu mantu, var pirkt, pārdot, dāvināt, ieķīlāt.
Mana studiju darba temats ir “Vērtspapīru tirgus un tā attīstība Latvijā”. Mērķis – raksturot vērtspapīru tirgu, norādīt tā attīstības iespējas Latvijā.
Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
analizēt vērtspapīru tirgus būtību un organizāciju;
izpētīt vērtspapīru tirgus finansu instrumentus;
analizēt Latvijas vērtspapīru tirgus darbību;
raksturot vērtspapīru tirgus uzraudzības nepieciešamību.
Darbam ir teorētisks raksturs, teorētisko atziņu ilustrēšanai izmantoti preses materiāli un ekonomiskā literatūra.
Finansu sektors ir speciālo ekonomisko institūciju sistēma, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt naudas pārplūdi no mājsaimniecībām – ietaupījumu īpašniekiem uz firmām – aizdevumu piesaistītājiem. Aizdevumus ir iespējams pieņemt arī mājsaimniecībām un valdībai patēriņa palielināšanai. Lielākā daļa kopējās ietaupījumu plūsmas tiek novirzīta uz uzņēmējdarbības sfēru pateicoties finansu starpnieku, īpaši, banku un dažādu fondu darbībai, kuri par pakalpojumiem saņem noteiktu peļņas daļu – procentus, tām ir arī savi izdevumi.…