I. VĒRTSPAPĪRI
Kas tad īsti ir vērtspapīri? Atbilstoši LR Likumam “Par vērtspapīriem”: vērtspapīrs tas ir dokuments, kas apliecina emitenta saistību pret dokumenta valdītāju.
Vērtspapīrs tas ir finansu dokuments, kurus var pirkt un pārdot, kas apliecina emitenta saistību attiecībā pret dokumenta īpašnieku un kas var būt publiskās apgrozības objekts, nemainoties tajā nostiprināto tiesību apjomam. Šobrīd Latvijā apgrozībā ir dematerializēti vērtspapīri. Tie ir tādi vērtspapīri, kas nav nodrukāti papīra formā, tos uzskaita un uzglabā datu bāzē, parasti elektroniskā formā.
Vērtspapīru īpašniekiem tie ir apliecinājums par īpašumā esošo kapitālu, tiesības ar kuru rīkoties uz laiku vai patstāvīgi nodotas citai personai - emitentam. Tas nozīmē, ka vērtspapīru īpašnieks jeb investors ir tiesīgs pretendēt uz peļņas daļu, ko rada minētais kapitāls attiecīgajā uzņēmumā vai arī saņemt stingras garantijas ienākumu saņemšanai par savu investīciju.
Latvijā ir izplatīti sekojošie vērtspapīri: akcijas, obligācijas, privatizācijas sertifikāti (valsts piešķirtie dematerializētie vērtspapīri, kurus var tikai vienu reizi izlietot kā maksāšanas līdzekli par privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašumu), vekseļi, čeki, hipotekārās ķīlu zīmes (banku emitētie publiskās apgrozības vērtspapīri, kuros nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu), noguldījumu sertifikāti (vērtspapīri, ko izlaiž kredītiestāde un kas apliecina tās saistību izmaksāt vērtspapīru īpašniekam viņa noguldīto naudas summu un noteikto procentu likmi), atvasinātie vērtspapīri (finansu darījuma dokumenti, kuru vērtību nosaka bāzes aktīvu vai vērtspapīru indeksu cenu izmaiņas), valsts parāda vērtspapīri, ieguldījumu apliecības.
Vērtspapīri ir gan iekšējie - vienas valsts robežās, piemēram, Latvijā tie ir privatizācijas sertifikāti, gan starptautiskie, piemēram, pastmarkas, ja valsts likumi par attiecīgo vērtspapīru veidu atbilst starptautiskajām tiesībām un tiek nodrošināta to ievērošana.
Atkarībā no adresāta izšķir individuālos un publiski piedāvājamos vērtspapīrus. Vērtspapīru publiskā apgrozība tiek organizēta fondu biržā. Publisko apgrozību ārpus fondu biržas drīkst organizēt tikai saskaņā ar likuma "Par vērtspapīriem" nosacījumiem.
Vērtspapīri var būt kā vārda, t.i., fiksēti uz noteiktu pircēja vārdu, tā arī anonīmi - uz uzrādītāju.
…
