Kaut arī nauda nav vienīgais laimes nosacījums, tai mūsu dzīvē ir liela nozīme. Kad nauda ir iekrāta, mēs vēlamies, lai tās būtu vēl vairāk, un sākam meklēt iespējas, kur to ieguldīt. Naudas ieguldījuma iespējas var būt dažādas. To var ieguldīt vērtslietās, piemēram, gleznās un dārglietās, to var vienkārši uzkrāta arī seifā. Bet naudu var ieguldīt arī nekustamajā īpašumā, bankā uz procentiem jeb depozītā vai arī vērtspapīros.
Referāta mērķis ir uzzināt, kādi ir vērtspapīru veidi, to funkcijas un pielietošanas īpatnības, kā arī uzzināt nedaudz vairāk par Rīgas Fondu biržas vēsturi un darbību.
Vērtspapīri ir pazīstami jau no viduslaikiem, lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmeta, kā rezultātā daudz dzīvāka un plašāka kļuva starptautiskā tirdzniecība, kuras attīstībai savukārt bija nepieciešami lieli līdzekļi. Izdevumi jauno tirgu apgūšanai atsevišķām, pat ļoti bagātām personām bija par lielu. Bet tā kā jaunie tirgi varēja nest lielu peļņu, sāka apvienot atsevišķus kapitālus akciju sabiedrību veidā. Līdz ar akciju sabiedrību dibināšanu parādījās arī akcijas.
7.decembrī birža tiek oficiāli reģistrēta – šis datums kļūst par Rīgas Fondu biržas dibināšanas datumu. Pirmais biržas prezidents ir Kārlis Cerbulis, kurš ASV beidzis Hārvardas universitāti. Biržas dibinātājas bija četras Latvijas komercbankas.
Tiek izstrādāta vērtspapīru tirgus izveides koncepcija, ar kuru tiek iepazīstināta valdība.
Tiek atrasts piemērots tirdzniecības modelis, kuram par pamatu ņemta Parīzes biržas un Francijas Centrālā depozitārija piedāvāta sistēma.
1995.gadā
25. jūlijā notiek Rīgas Fondu biržas pirmā tirdzniecības sesija un birža tiek oficiāli atklāta. Pirmajā sesijā tiek tirgotas a/s Kaija, Vitransauto, Rīgas alus un Saldus naftas bāze akcijas un valsts obligācijas. Tirdzniecības sesijas notiek vienu reizi nedēļā un ir vienreizēja cenas noteikšana. Lai iesniegtu uzdevumus, brokeriem jānāk uz biržu. …
