Vērtība nav kaut kāda visiem viena lieta, tā katram sava ir jāatrod. Vērtība ir katra paša cilvēka jēga, kuru viņš izvēlas un cenšas to aizsargāt, izjust un sasniegt. Cilvēcei savā vēsturiski sabiedriskajā praksē radot sev nepieciešamas vērtības, filozofiskajā domā pakāpeniski izkristalizējušies priekšstati par patiesām vērtībām un antivērtībām. Protams, ikvienā laika posmā vērtību izpratne ir šķiriski un vēsturiski ierobežota
Jau sengrieķu filozofi pievērsa uzmanību tam, ka cilvēka dzīvi nosaka noteiktas orientācijas – viņš parasti dod priekšroku patīkamajam, grib sasniegt baudu, iegūt zināšanas, labklājību un tāpēc cenšas izvairīties no visa nepatīkamā un traucējošā. Cilvēku tieksmes ir ļoti dažādas, brīžiem pilnīgi pretējas. Kas citam liekas ļoti labs un vajadzīgs, citam tas var būt pilnīgi nepieņemams. Piemēram, viens labprātāk dzer pienu un uzskata to par ļoti veselīgu, bet kāds cits nevar ciest pienu un dzer alu.
Taču vērtības izpratnē nepietiek tikai ar vienkāršu apjausmu, kā tās darbojas mūsu sadzīvē. Vērtības ir ļoti sarežģīta lieta, kas caurauž un sakārto mūsu dzīvi, sākot ar bioloģisko un beidzot ar kultūras un gara dzīves augstākajiem līmeņiem.
Kā redzams, nav nemaz tik viegli vērtībai atrast pamatojumu un ierindot to noteiktā skalā. Filozofiskā doma nojauš vērtību pastāvēšanu, taču tā uzdod pētniekiem neskaitāmus jautājumus, piemēram, kā kaut kas top par vērtību, kas ir vērtība? Vai vērtības nosaka cilvēka izdzīvošanas instinkti, sociālās intereses, sabiedrībā valdošās normas, vai arī tās ir pilnīgi un pašas nosaka visu pārējo – intereses, normas, ievirzes? Es domāju ka vērtības izveidojas attiecīgi no sabiedrības, ģimenes un ka tās var mantot.
“Aksioloģija” ir no sengieķu valodas cēlies vārds, kas tulkojumā nozīmē “mācība par vērtībām un to būtību”. Izteikumi par vērtībām atrodami jau senindiešu traktā “Arhašastra” (pēc dažām liecībām tas sarakstīts jau 4. gs. p.m.ē.). …
