Vērtības un vērtību sistēma bibliotēkā

Vērtības ir tas, kas nosaka un veido, katra cilvēka attieksmi, uzskatu kopumu, personību. Bieži tiek lietots gan vārdu savienojums vērtību sistēma, vai vērtības, dažkārt pat īsti neizprotot to jēgu un īsto nozīmi. Kopējo vērtību sistēmu veido atsevišķu vērtību komplekts, kas izkārtots kādā noteiktā veidā. Jautājums par vērtībām un to izkārtojumu noteiktā sistēmā ir aktuāls jau kopš vērtību teorijas attīstības pirmssākumiem.
Vērtību teorija jeb aksioloģija tiek skaidrota kā filozofiska mācība par vērtībām. (5, 573.lpp.)
Šī filozofiskā mācība aizsākusies 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā. Tiek uzsvērts, ka viens no šīs mācības rašanās iemesliem ir ticības zušana „absolūtam kā pasauli vienojošajam un sakārtojošam principam” (5,573.lpp.) Šajā laikā Dievs vairs netiek uzskatīts par pilnību, cilvēki sāk uzdot jautājumus par lietu un notikumu vērtībām un to hierarhiju. Varētu teikt, ka savā ziņā Dievs vairs nav centrālais aspekts, viņa vietā tiek izvirzīts cilvēks, kuram pašam ir jāveido savs pasaules izpratnes hierarhiskais modelis.(5, 573.lpp.)
Tiek izvirzīti vairāki aksioloģijas virzieni, no kuriem var minēt vairākus svarīgākos, kas rosina diskutēt par vērtībām, to izpratni un cilvēka vietu un lomu.
Subjektīvisma virziens.
Šī virziena aizsācējs ir F. Nīče (Friedrich Wilhelm Nietzsche), šajā filozofiskajā virzienā tiek uzsvērta maksimāla saistība ar subjektu, tas ir cilvēku. F. Nīče arī bija viens no pirmajiem domātājiem, kas aktīvi un plaši aizsāka diskusiju par vērtībām. Saskaņā ar F. Nīčes uzskatu visas vērtības ir relatīvas, mainīgas, tās vislielākajā mērā ir pakļautas laika plūdumam, jo tās nerada cilvēks. Par F. Nīčes filozofijas lozungu var uzskatīt - visu vērtību pārvērtēšana. Turklāt vērtības rodas tikai vērtējuma procesā, turklāt atkarīgas no subjekta, kas vērtē. (5, 575.lpp.)
Pragmatisma virziens.
…