Cilvēki bija kara nomocīti vairāki miljoni bija miruši, no pasaules kartes bija izzudušas vairākas valstis. Pasaulē viss ierastais bija izmainīts, lai rasots kaut kas jauns un vēl līdz šim nebijis.
Tāpēc tieši 20. gadi daudzu atmiņā palika kā daudzsološs un cerību pilns laiks. Pirmā pēckara desmitgade vēsturē iegājusi kā „zelta divdesmitie”. Daudzās valstīs bija vērojams ekonomikas uzplaukums un labklājības līmeņa celšanās. Izdevās arī stabilizēt starptautiskās attiecības, bija uzplaukums kultūrā.
Pēc 1. pasaules kara savas pozīcijas pasaules ekonomikā nostiprināja ASV. ASV kļuva par Eiropas valstu kreditori. Pieaugot ASV un Japānas konkurencei, novājinājās Eiropas pozīcijas pasaules ekonomikā. Vissmagāk cieta Lielbritānija. Eiropas valstu ekonomisko attīstību pēc kara veicināja dažādi faktori. Jaunas iespējas saimniecības attīstībai radīja pirmskara un kara gados atklāto tehnisko jauninājumu aktīva izmantošana rūpniecībā. Apstākļos, kad pakāpeniski uzlabojās iedzīvotāju materiālais stāvoklis un paaugstinājās dzīves līmenis, šajās jomās izdevās gūt noteiktus panākumus un pieklusināt šķiru konfliktu. Samazinājās streikotāju skaits.
Modernizācijas process izraisīja pārmaiņas sabiedrības dzīvē. Mazinājās sieviešu tiesību problēmas, sievietes ieguva balsstiesības. Radās politiskās organizācijas un sadarbības attiecības starp valstīm, piemēram, daudznacionālas ekonomikas un biznesa struktūras, un nevalstiskās organizācijas ar kultūras, reliģiskiem, un humāniem mērķiem. Taču šis bija arī laiks, kad tika izveidota Versaļas sistēma, dalītas zemes, īpašumi un nauda, kā arī tika ierobežota daudzu valstu un cilvēku brīvība. …