Veronikas Strēlertes dzejoļu krājuma "Gaismas tuksneši" analīze

10. Kādas atziņas jūs guvāt pēc krājuma izlasīšanas?
Manuprāt, nav gluži tā, ka es ieguvu kaut kādas jaunas atziņas izlasot šo dzejoļu krājumu, tas vienkārši man atgādināja par to, ko jau senāk biju pārcilājusi savā prātā un secinājusi no dzīves. Visam ir savs laiks un ir jāmāk būt ne tikai pacietīgai, bet arī priecāties par to, kas mums šobrīd ir.
Jo arī pati dzejniece uzsver to, ka šis mirklis un dzīve ir tik īss, ka ir jāpriecājas par katru nodzīvoto dienu un piedzīvoto mirkli, pat par sāpēm un aizvainojumiem, jo tās mūs garīgi audzina un iemāca novērtēt prieku.
Arī es savā dzīvē visu laiku domāju par dzīves jēgu un tās meklējumiem, tāpēc var uzskatīt, ka šis dzejoļu krājums man tikai paspilgtināja visu manu interesi par šo tēmu.
Protams, par guvumu var arī uzskatīt pašu dzejoļu izlasīšanu, jo dzeja ir vērtība, kura ir jānovērtē un jāgodina. Dzeju nevar uzskatīt par pašsaprotamu objektu, kuru izlasot nekas nemainās uztverē un viss veltītais laiks ir zemē izsviests.
Tā nebūt nav, tātad mans guvums arī ir labi pavadīts laiks lasot dzeju, kurš man ir sniedzis garīgu pacēlumu un smaidu uz lūpām, garīgi mani iepriecinot.
Tas man liek secināt, ka dzejniece ir sasniegusi savu mērķi, ienesot lasītājā apziņu, ka viss ir mainīgs un dzīve paiet ļoti ātri, tāpēc labāk izdomāt kā to neizniekot un reizēm uz visu paskatīties no malas, no novērotāja pozīcijas.
…