6. Nobeigums
Referātā tika izpētīta verdzība Seno Austrumu civilizācijās, precīzāk- Senajā Ēģiptē, Mezopotāmijā un Anatolijā. Referātā apskatīju vergu sociālo stāvokli, cik daudz vai maz likumi viņus ierobežoja, to ieguves avotus, tirdzniecību. Arī nedaudz šo civilizāciju ģeogrāfiskos stāvokļus, jo ģeogrāfiskais stāvoklis ir viens no galvenajiem sabiedrību atšķirību iemesliem.
Būtiskas vai ļoti pamanāmas verdzības atšķirības visām trīs civilizācijām nav, lai gan, pēc zinātniskām teorijām- vajadzētu būt, jo tām visām ir dažāds ģeogrāfiskais stāvoklis un dažādas dabas problēmas, kuras jāatrisina. Visās trīs civilizācijās vergus ieguva vienādi, atšķīrās tikai nedaudz vergu iespējas un konkrēti likumi attiecībā pret tiem. Bija pat daudz likumu, vergu iespējas, kuras visās šajās civilizācijās bija vienādas, piemēram tas, ka saimniekam pilnībā piederēja vara pār vergu dzīvībām. Nav iespējams pateikt, kurā no šīm sabiedrībām verdzībā ir bijusi visnežēlīgākā. Ja balstāmies, ka Gourney O. R apraksts par verdzību hiti civilizācijā nav izdomājums, tad noteikti Anatolijā vergiem klājās vislabāk un attieksme pret tiem bija samērā laba. Bija arī nežēlīgas verdzības iezīmes hitu sabiedrībā, bet vismaz sāka jau parādīties cilvēcīgas iezīmes, kā vergu viedokļu uzklausīšana. Mezopotāmijā un Senajā Ēģiptē, katrā bija kaut kas nežēlīgāks nekā otrā civilizācijā un katrā bija arī kaut kas mazliet labāks vergiem kādā jomā. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka perspektīvas. Verdzība Mezopotāmijā, spriežot pēc literatūras avotiem, bija skarba, bet noteikti ne visskarbākā. Mezopotāmijā visizpētītākā ir Babilonas sabiedrība. Senajā Ēģiptē vispār svarīga loma bija dieviem, tādēļ, iespējams, arī verdzība ļoti saistījās ar kalpošanu tiešā nozīmē.
…
