Ikviena vārdnīca ir sava veida dokuments, kas rāda attiecīgā laika valodas ainu.
Pirmā zinātniskā slenga vārdnīca Latviešu valodas slenga vārdnīca Latvijā nākusi klajā
2007. gadā.
Pasaulē slenga vārdnīcas iznāk jau kopš 18. gadsimta, it īpaši bieži pēdējos 70 gados.
Latvijas tuvākie kaimiņi – igauņi, zviedri, somi – savu valodu slengu ir apkopojuši jau vairākreiz.
Iespējams Latvija slenga vārdnīca līdz šīm vēl nebija izdota tāpēc, ka valodniekiem ilgus gadus bija cerība uz tēzauru. Diemžēl, tēzaurs joprojām nav izveidots. Kā apgalvo valodniece L. Roze „Tēzauru ir iespējams izveidot tikai mirušajām valodām, jo dzīvās valodas katru dienu attīstās, proti, parādās jauni vārdi, parādību apzīmējumi utt.” Tomēr katra izdotā vārdnīcā var turpmāk kļūt par tēzaura sastāvdaļu, ja kādreiz valodnieki šo ideju īstenos.
Lai izdotu Latviešu valodas slenga vārdnīcu, autoriem – O. Bušam un V. Ernstsonei - , kā saka Dz. Hirša „bija vajadzīga drosme, jo, kā zināms, valodnieciskajam terminam slengs ir daudz definīciju”. Vārdnīcas autori piedāvā vienu no definīcijām, kurai tiek piemērots attiecīgais izlases materiāls. Šeit tiek uzskaitīti vārdi un frazeoloģiski teicieni, kuri neatbilst literārās valodas normatīvai leksikai, kurus raksturo samērā zems sociālais prestižs un reģionāli neierobežota izplatība.
Jaunajā vārdnīcā iekļauti visi neliterārās leksikas slāņi – no neliterārās sarunvalodas līdz pat vulgārismiem.
Slenga vārdnīcā iekļauti apmērām 8000 slengismu, kas lietoti pēdējos 70 gados, īpašu uzmanību pievēršot pēdējo 30 gadu valodas faktiem. Katram slengismam ir dots nozīmes skaidrojums, daudzos gadījumos tiek pievienoti arī lietojuma piemēri. Tie ņemti no plašajā literatūras saraksta minētājiem publicistikas un daiļliteratūras avotiem, kā arī no reālā runā dzirdētu izteikumu pierakstiem.
Aplūkotā slenga vārdnīca sabiedrībai jau sen bija nepieciešama, jo :
1.valodnieku galvenais uzdevums ir - savākt pēc iespējas pilnīgāku latviešu valodas materiālu , lai varētu par latviešu valodu kopumā. Lai ne tikai paradītu valodas bagātību;
2.vārdnīca ir vajadzīga literatūras tulkotājiem, kā arī filmu subtitru gatavotājiem un filmu ierunātājiem;
3.vārdnīca ir vajadzīga arī tiem cilvēkiem, kas mācās latviešu valodu, lai viņi varētu nošķirt šo leksikas slāni no pārējās leksikas.
Šajā vārdnīcā ir apkopots valodas materiāls, kas palīdzēs spriest par leksiskajiem, semantiskajiem, sociolingvistiskajiem procesiem, kas notika latviešu valoda 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā.
Valodas politika ir viena no valsts nacionālās politikas sastāvdaļām un, ka sāka O. Bušs „pēdējo 10-15 gadu laikā, proti, ar vien biežāk krievu cilmes barbarismi ienāk latviešu valodā nevis no krievu literārās valodas, bet gan no krievu valodas slenga (tādi ir, piemērām, ..ļimons, štuka, haļava, urla, arī populārais tusēties ar visiem tā atvasinājumiem)”.
Verbs, ka nozīmīga vārdšķira valodniecības struktūrā, vienmēr piesaista pētnieku uzmanību – ar plašo formu sistēmu, ar semantisko daudznozīmību. Arī slengos verbu izpēte ir svarīga un interesanta gan no leksiskā, gan no vārddarināšanas viedokļa. Verbs piešķir mūsu runai dinamiskumu, kas mūsdienās ir vērojams visās dzīves jomās.
Verba formas ir dažādi veidotas, tajās savijušās arhaiskas un arī jaunākā valodas attīstības stāvokļa iezīmes.
Darba mērķis : aplūkot un izpētīt atvasināto un pirmatnīgo verbu formu daudzveidību pirmajā latviešu valodas slenga vārdnīcā, un secināt, vai slenga valodā verbu darināšana ir atšķirīga no vārddarināšanas literārajā latviešu valodā.
Pētījuma uzdevumi:
1.ekscerpēt no „Latviešu valodas slenga vārdnīcas” 100 dažādus verbus pēc nejaušības principa;
2.izpētīt pieejamo valodniecības literatūru par slengu kā leksikas slāni mūsdienu latviešu valodā;
3.izpētīt pieejamo teorētisko literatūru par verbu darināšanas daudzveidību;
4.apkopot teorētisko materiālu;
5.konstatēt, kurš no priedēkļiem un piedēkļiem ir visproduktīvākais ekscerpēto slenga verbu darināšanā. …
