Verbālā saskarsme ir vārdiskā sarunāšanās (gan praktiskā, gan rakstiskā), kas ietver prasmi runāt (izteikties) un prasmi klausīties.
Ar verbālas saskarsmes palīdzību tiek veikta informācijas apmaiņa.
Valoda un runa nav viens un tas pats:
ar valodu saprot zīmju sistēmu
ar runu – psihisku procesu
Valoda ir vārdu un ieteikumu sistēma: Vārds, kas kopīgs attiecīgajā valodā runājošiem cilvēkiem, tiek saukts par zīmi. Katram vārdam ir sava nozīme. Nozīme ir vārda saturs – to var atrast jebkurā vārdnīcā. Ar vārda nozīmi, kuru var atrast jebkurā vārdnīcā, nepietiek, svarīga ir ar vārdiem izteiktā doma, jēga.
Valoda ir svarīgākais cilvēku sazināšanās līdzeklis. Sazinoties ar runas starpniecību, līdz ar to vārdu zīmēm plaši tiek izmantoti arī žesti, kuri padara cilvēka runu izteiksmīgāku.
Verbālajā saskarsmē izšķir:
monologa runu – vienas personas runa
dialogu – divu personu (vai divu pušu) saruna.
Monologs parasti ir pārdomātāks par dialogu. Tas izskaidrojams ar to, ka, ja cilvēks gatavojas uzstāties auditorijas priekšā, viņi savu runu iepriekš sagatavo, domājot – par saturu, gramatikas likumiem, svešvārdu lietošanu un izskaidrošanu.
Dialogs nav tik gramatiski ieturēts kā monologs. Tas izskaidrojams ar to, ka tajā piedalās divi cilvēki un parasti runa netiek iepriekš sagatavota. Dialoga organizēšanā un gaitā iedala četros posmos:
dialoga sākuma organizēšana
dialoga gaitas regulēšana
argumentācija (pamatojums) dialogā
dialoga nobeigums.…