Šajā referātā ir aprakstīta verbāla saskarsme. Tā ir cilvēku valoda, fonētisko zīmju sistēma, kas iesniedz divus principus: leksisko un sintaksisko. Nododot informāciju ar runas palīdzību, vismazāk zūd informācijas jēga. Sarunā informāciju var precizēt, papildināt, pilnveidot. Prasme sarunāties ieslēdz sevī prasmi sniegt informāciju pašam un iegūt informāciju no partnera, uzmanīgi klausoties un uzdodot jautājumus.
Pirmā daļā ir rakstīts par valodu un runu, kā sazināšanās līdzekli. Valoda ir zīmju sistēma, kurā zīme ir vārds. Runa ir dzīvā valoda. Svarīgi ir ne tikai, ko pasaka, bet arī – kā pasaka. Valoda ir svarīgākais cilvēku sazināšanās līdzeklis. Sazinoties ar runas starpniecību, līdz ar to vārdu zīmēm plaši tiek izmantoti arī žesti, kuri padara cilvēka runu izteiksmīgāku.
Otrajā daļā ir rakstīts par klausīšanu, kas apzīmē spēju uzmanīgi ieklausīties, neiejaucoties partnera monologā ar savām piezīmēm un komentāriem un jautāšana, kas izpaužas aktīvā līdzdalība sarunā, izmantojot pēc iespējas vairāk atklāto jautājumu un verbāli parādot savu interesi par partnera teikto. Ļoti nozīmīga ir prasme uzklausīt citu viedokli, prasme un vēlēšanās diskutēt par lietām. Šīs prasmes un vēlmes ir demokrātisku sabiedrību raksturojošas iezīmes.
Saskarsmē tiek apgūtas uzvedības normas un standarti, tiek kontrolēta un ietekmēta cilvēka uzvedība, tiek iegūtas dzīvei nepieciešamās zināšanas, izziņa notiek visu mūžu. Saskarsmē arī iegūst zināšanas par sevi, analizējot savu rīcību, izjūtas un domas.
Verbāla saskarsme ietver sevī gan klausīšanos, gan runāšanu. Tas ir cilvēku mijiedarbība, kurā notiek apmaiņa ar informāciju, darbību un jūtām, ir iedarbības process, ir psihiskas iedarbības faktors, domu, kontaktu dibināšanas process starp cilvēkiem, kurā pamatā ir kopdarbības vajadzības. Saskarsme rodas visas psihiskas funkcija un uzvedības īpatnības. Savas vajadzības cilvēks var apmierināt ar citu cilvēku.
Referāta mērķis: izprast verbālas saskarsmes būtību un lomu sabiedrībā.
Referāta uzdevumi: noskaidrot rūnas atšķirību no valodas, aplūkot runas veidus, izpētīt runāšanas veidus, klausīšanas nozīmi un jautāšanas lomu sabiedrības mijiedarbībā.
Referāta metodes: analizējošā, deduktīvā, aprakstošā un socioloģiskā.…
