Darba nosaukums ir „Ventspils tūrisma un viesmīlības produkta piedāvājums”.
Daba mērķis ir iepazīties ar Ventspils vēsturi, ievērojamākie tūrisma objekti Ventspilī, izpētīt piedāvājumu un konkurētspēju Ventspilī. Darbā ir apraksts par pilsētu un tās piedāvājuma klāsts tūristiem.
Ventspils pilsētas kopējā platība ir 5554 ha un būtisku pilsētas teritorijas daļu aizņem dabiskās ekosistēmas – 45%, teritoriju klāj dabisks augājs. Visvairāk aizņem meži tie ir 1648 ha un tie galvenokārt ir priežu meži. Pilsētas administratīvās teritorijas robežās iekļaujas arī kāpas, purvi, pļavas – daudzveidīgas un unikālas dabiskās ekosistēmas.
Lai sekmīgi varētu izstrādāt savu studiju darbu un sasniegt izvirzīto darba mērķi izvirzīju vairākus uzdevumus:
Interneta resursu izpēti;
Publicēto materiālu izpēti;
Kā arī tūrisma aģentūrās izdoto materiālu izpēti.
Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Ventspils atrodas Latvijas ziemeļrietumos pie Ventas ietekas Baltijas jūrā, 189 km no galvaspilsētas Rīgas. Ventspils ir pastāvīga administratīvā teritorija , kurā vietējo pašpārvaldi veic pilsētas dome.
Kopš 1369. gada zināms pilsētas zīmogs un ģerbonis, bet pilsētas teritorijas netieši pieminētas kādā 1378. gada dokumentā. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils ir pazīstama kā ostas pilsēta, tā kļūst par Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības – Hanzas locekli. Pirmais Ventspils ekonomiskais uzplaukums saistīts ar Kurzemes hercogistes galvenā osta, bet arī kā ievērojams kuģu būve un un amatniecības centrs. Šajā laikā uzbūvēti vairāki desmiti tirdzniecības un kara kuģi. No Ventspils hercoga kuģi dodas uz hercogistes kolonijām – Gambiju un Tobāgo salu. Poļu – Zviedru kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodeg, bet Ziemeļu kara laikā ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā iet bojā pilsētas iedzīvotāju vairums. 1795. gadā hercogisti iekļauj Krievijas impērijas sastāvā 19. gs. Beigās Krievija nelemj izbūvēt Ventspilī modernu ostu, vienlaikus izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava – Ventspils – Ribinska. Ventspils no vietējā mēroga ostas pārvēršas par nozīmīgu Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzītostu. Ostas darbība šajā laikā pārceļas galvenokārt uz Ventas upes labo krastu. Strauji izaug arī visa pilsēta – iedzīvotāju skaits no 7000, 1897. gadā pieauga līdz 29000 1913. gadā.
Pilsētas uzplaukumu pārtrauc pirmais pasaules karš. Karadarbības ietekmē iedzīvotāju skaits pilsētā samazinās gandrīz divkārt. 1940. gadā tiek nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī dzīvojamie nami. 2. pasaules karā, represiju un emigrācijas rezultātā iedzīvotāju sastāvs un skaits ir stipri mainījies. Tomēr rī pēc Otrā pasaules kara Ventspils sekmīgi turpina attīstīties kā starptautisko kravu tranzīta centrs. …
