Pamatojoties uz Ventspils līdzšinējo izaugsmi un vienu no aukstākajiem rādītājiem labklājības jomā, izvēlējos rakstīt par šīs pilsētas ekonomisko vēsturi. Nenoliedzami, Ventspils mūsdienās ir pilsēta ar nākotni, par ko Latvijas valsts var tikai lepoties. Ventspils nedrīkst laika gaitā norobežoties no pārējām pilsētām, jo tas var sagādāt lielus zaudējumus un nespēju pilnībā attīstīt izvirzītos mērķus.
Vēl pirms četriem gadiem Ventspils bija milzīgās impērijas provinciāls nostūris, ko plosīja asas ekoloģiskās problēmas un kuru dēvēja par pulvera mucu. Jau 1993.gadā Ventspils bija neatkarīgas valsts pilsēta, ko daudzi apskauda. Pārmaiņas bija tik lielas, ka, diezin vai kaut ko līdzīgu var atrast septiņsimt gadu vēsturē. Ventspils ne vien atguva neatkarību kopā ar visu valsti, ne vien iedibināja demokrātiju un atmeta sociālisma važas, bet arī lieliski prata izmantot jaunās iespējas. Burvīgi apzināties, ka “melnais caurums” pārvētās par Latvijas visattīstītāko pilsētu.
Ventspils pilsēta
Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tās teritorijas apbūves sākumu saista ar Livonijas ordeņa pils uzcelšanu, kura pirmoreiz vēstures dokumentos pieminēta 1290. gadā. Blakus ekonomiski un stratēģiski svarīgajā vietā uzceltajai pilij drīz izaug vācu kolonistu apmetne, un vēlāk veidojas Ventspils pilsēta.
Ventspils pilsēta atrodas Latvijas ziemeļrietumu daļā pie Ventas ietekas Baltijas jūrā, 189km no galvaspilsētas Rīgas.
Ventspils pilsētas teritorija ir 55,4 km2, no kuriem 38% aizņem meži, parki un ūdeņi. Pēc iedzīvotāju skaita (44 004 - 2002. gada sākumā) Ventspils ir sestā lielākā Latvijas pilsēta
Ņemot vērā Ventspils īpašo ģeogrāfisko vietu un tās neaizsalstošo ostu, transporta sektors vienmēr ir bijis svarīgākais pilsētas ekonomikā. Tomēr Ventspils nav tikai un vienīgi ostas pilsēta, tās ekonomikā ir pārstāvētas arī citas nozares, kuru daudzpusīgu attīstību veicina pilsētā radītā labvēlīgā ekonomiskā vide.…