Veļu laiks un tā maģiskā nozīme latviešu tradīcijās. Veļu rituāls

Maģija-darbības, kuras nav loģiski izskaidrojamas, bet noved pie jaušama galarezultāta. Latviskā maģija- mūsu tautas dzīves spēks!

Rudenī, kad paliek vēss un vējš un lietus logos sitas, tā īsti nemanot ir iestājies veļu laiks. Atskatoties uz šo, manuprāt, vienu no svarīgākajiem posmiem latviskajās tradīcijās, raksturosim sīkāk veļu laiku un tā norises.
Ziņas par Veļu laika sākšanos un beigām dažādos literatūras avotos ir atšķirīgas.
Ir liecības, ka tas varētu būt sācies trīs dienas pirms Miķeļiem, (26.septembrī) un beigties 28. novembrī. Citviet ir norādes, ka viss notika sākot ar Spranci (4.oktobris)
un turpinājās līdz 3. novembrim. Tā kā sākuma un beigu datumi nav konkrēti noteikti, tas vedina uz domām, kad šo laiku agrāk atzīmēja individuāli, gan oktobrī, gan arī novembrī. Katrā novadā veļu laiku dēvēja savādāk-Garu jeb Garaiņu laiks, Dievaines,
Iļģu laiks, Kauķu laiks, Paminkas, Paurīšu laiks, Tēvu dienas, Vecīšu laiks, Zemlikas.
Šajā laikā notika savu mirušo tuvinieku veļa izsaukšana un barošana. Šāda veida izdarības kādam varbūt asociēsies ar lētu šausmu filmu vai kādu melnās maģijas rituālu. Tādēļ svarīgi būtu izprast, ko saprotam ar vārdu velis.…