Secinājumi un ieteikumi
1. Izpētot sekundāro datu informāciju, varam secināt, ka pēdējo 6 gadu laikā satiksmes infrastruktūra velosipēdistiem nav īpaši uzlabojusies, par ko liecina arī autoru pētījumā iegūtie rezultāti. Vēl joprojām viena no lielākajām problēmām ir drošu velonovietņu esamība.
2. Lielākā daļa respondentu jeb 92% aptaujāto šobrīd ir pieejams velosipēds, un 23% aktīvi to izmanto katru dienu. Teorētiski, šis skaitlis ir daudz lielāks, ko ir pierādījuši dati iepriekš veiktajos pētījumos, jo ir novērojams velosipēdistu skaita straujš pieaugums.
3. Iegūtajos pētījuma rezultātos parādās, ka velosipēdistiem ir svarīga drošu velonovietņu izmantošana pie dažādiem objektiem Latvijas teritorijā un 71% aptaujāto apstiprināja pētījuma autoru izvirzīto problēmu par velonovietņu drošību. Ja cilvēks būtu pārliecināts, ka konkrētā velonovietne ir droša, tad viņš būtu arī gatavs par to maksāt noteiktu summu.
4. Velosipēdistiem ir nepieciešams attīstīt infrastruktūru, jo 93% aptaujāto uzskata, ka nākotnē būtu nepieciešams vēl vairāk Latvijā popularizēt velosipēdu kā transportlīdzekli.
5. Valsts atbildīgās iestādes velosipēdistu infrastruktūras attīstībā uzlabojumus veic ļoti lēnā tempā un kādus lielākus uzlabojumus iedzīvotāji varētu sagaidīt tikai pēc vairākiem gadiem, ja vien pati Latvijas Riteņbraucēju apvienība nedarbosies aktīvāk.
6. Tuvākajā laikā noteikti būtu jāuzlabo infrastruktūra, sākot ar drošākām velonovietnēm, lai nozagto velosipēdu līmenis Latvijā samazinātos.
7. Valstī atbilstošajām iestādēm vajadzētu veicināt drošu velonovietņu izveidi, rīkojot konkursus jaunajiem uzņēmējiem, lai veicinātu jaunu ideju rašanos un to realizēšanu.
8. Pēc drošām velonovietnēm pieprasījums noteikti būtu pietiekami liels, jo katru gadu velosipēdistu skaits pieaug gan Latvijas galvaspilsētā, gan pārējā Latvijas teritorijā un cilvēkam drošība ir pirmajā vietā.
…