Es izvēlējos velobraucienu, kā savu referāta tēmu, jo šovasar tā bija diezgan populāra manu draugu vidū un sapratām, ka tā ir lieliska iespēja atpūsties par nelieliem izdevumiem. Ir iespējams apskatīt dabu, ievērojamus apskates objektus un lieliski var atpūsties arī te pat – Latvijā. Nekas nevar būt labāks, kā pavadīt laiku kopā ar saviem draugiem un vakarā pēc fiziskas slodzes atvilkt elpu pie ugunskura un pārrunāt maršrutu, to grūtības pakāpi un redzēto pa ceļam.
Es, personīgi, atbalstu ‘’zaļo’’ dzīves veidu un šī ir lieliska iespēja atpūsties nepiesārņojot un nebojājot dabu.
Latvijā ir daudz ainaviski skaistu vietu, kuras lieliski varētu aplūkot, ceļojot ar velosipēdu. Taču ne visi lielceļi un meža takas ir nodrošināti ar nepieciešamo infrastruktūru. Lai vienkārši ceļu, kas daudzmaz piemērots braukšanai ar riteni, varētu nosaukt par velomaršrutu, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem.
Visupirms – marķējums, citiem vārdiem sakot, gar ceļa malām jābūt norādēm, kurp jābrauc. Informācijai un kartēm par šo maršrutu jābūt relatīvi viegli pieejamām pašvaldībās, tūrisma informācijas centros (TIC) utt. Velomaršrutam nepieciešams apsaimniekotājs, tas nozīme, ka jābūt pašvaldībai, organizācijai vai privātpersonai, kas par to rūpējas un seko, lai maršruts ir reāli izbraucams un pieejams. Būtiski, lai veloceļš neiet pa augstas auto intensitātes šoseju. …