Vēlētāju pasivitātes iemesli Latvijā Eiroparlamenta vēlēšanās

Ievads
Izvēlējos rakstīt par vēlētāju pasivitātes iemesliem Latvijā Eiroparlamenta vēlēšanās tā iemesla dēļ, jo tuvojas gan pašvaldību vēlēšanas, gan Eiropas parlamenta vēlēšanas un Latvijā šīs abas notiks vienā dienā un vienā laikā, tas ir, 2009. gada 6. Jūnijā.
Darbā apskatīšu to, kas ir Eiropas parlaments, kādi ir iespējamie iemesli zemajam aktivitātes līmenim Latvijā Eiropas parlamenta vēlēšanās, kāda ir statistika uz gaidāmajām vēlēšanām par cilvēku apmeklētību, pēc kādas sistēmas tiek ievēlēti deputāti gan EP, gan Latvijas, kāpēc ir jāpiedalās vēlēšanās vispār, nevis tikai pašvaldību vai Eiroparlamenta, kā arī to, kas ir vēlēšanas.
Darbā būs divas nodaļas, kurās tiks aplūkoti iepriekšminētie faktori. Izmantoju internetā atrodamos materiālus, kā arī zinātnisko literatūru un pieejamās aptaujas un to rezultātus par tuvojošajām vēlēšanām, kā arī aplūkošu vēl kāda bija vēlētāju aktivitāte/pasivitāte 2004. Gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā.
Mēģināšu rast iespējamos secinājumus par lielajiem pasivitātes iemesliem Latvijā tieši Eiroparlamenta vēlēšanās un rast iespējamo risinājumu situācijas uzlabošanai un pasivitātes mazināšanai.

Eiropas Parlaments un vēlēšanas
Eiropas Parlaments ir Kopienas institūcija, kura pārstāv Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājus. Priekšsēdētājs vada Parlamenta darbu un rīkojas tā vārdā. Eiropas Parlaments ir vienīgā tiešās vēlēšanās ievēlētā iestāde Eiropas Savienībā. Tiešas un vispārējas Eiropas Parlamenta vēlēšanās pirmoreiz notika 1979. gada jūnijā un kopš tā laika šādas vēlēšanas notiek ik pa pieciem gadiem. …