Vēlēšanas mēdz dēvēt par demokrātijas skolu. Tās ir galvenais mehānisms tautas suverēnās gribas iemiesošanai varas institūcijās. Pasaules valstīs tiek lietotas atšķirīgas likumdošanas, tiesu un izpildvaras pārstāvju izraudzīšanas sistēmas.
Ir divas galvenās vēlēšanu sistēmas – mažoritārā un proporcionālā. Pastāv abu šo sistēmu apvienojums – jauktā vēlēšanu sistēma.
Valstīs ar mažoritāro sistēmu bieži vien pastāv tikai divas spēcīgas partijas, kuras ik pa laikam nodod varu viena otrai. Šai sistēmā netiek pilnvērtīgi pausts visu vēlētāju nodoms, daudzas balsis „zūd”, jo sistēmas pamatprincips ir vairākuma vara.
Proporcionālā vēlēšanu sistēma paredz nedaudz vēlēšanu apgabalu izveidi valstī, no katra apgabala ievēl vairākus parlamenta deputātus. Partijas vēlēšanām var izvirzīt nevis atsevišķus kandidātus, bet gan veselus kandidātu sarakstus. To, cik deputātu mandātu ieguvis katrs saraksts, nosaka proporcionāli balsu daudzumam, kas nodots par katru sarakstu.
Jauktā velēšanu sistēma tika ieviesta vairākās valstīs pēc Otrā pasaules kara. Tika uzskatīts, ka šī sistēma novērsīs mažoritārās un proporcionālās sistēmas trūkumus, saglabājot to priekšrocības.
Jauktajā sistēmā puse parlamenta deputātu tiek ievelēta pēc proporcionālisma principa, puse – pēc mažoritārisma. Katram vēlētājam ir iespējams nodot divas balsis.
Pēc neatkarības atjaunošanas mūsu valstī liela uzmanība tika vērsta arī dažādiem ar vēlēšanām saistītiem jautājumiem.…
