Secinājumi un priekšlikumi
Dotajā referātā tika izpētītas pasaulē pastāvošas vēlēšanu sistēmas, tika analizēti to priekšrocības un trūkumi; kā arī tika dots ieskats Latvijā notiekošajās vēlēšanās. Referāta izstrādes gaitā autore secināja, ka katrai no vēlēšanu sistēmām ir kādi trūkumi, tāpēc nevienu no tām nevar dēvēt par Latvijai vai citai valstij vispiemērotāko. Vēlēšanu sistēmu izvēlē vienu no vadošajām lomām nospēlē konkrētas valsts vēsture un politiska griba. Tik fundamentālas pārmaiņas kā pāreja no vienas vēlēšanu sistēmas uz citu valstīs parasti notiek tās vēstures ārkārtas brīžos.
Pastāv viedoklis, ka mažoritārā vēlēšanu sistēma sekmē valsts politisko stabilitāti, savukārt, proporcionālā sistēma veicina viedokļu plurālismu, bet bieži vien ir par pamatu nestabilām valdībām. Šim viedoklim nevar viennozīmīgi piekrist, jo, pēc referāta autores domām, daudz vairāk ir atkarīgs no valstī pastāvošām politiskām tradīcijām, politiskās kultūras un pilsoniskās sabiedrības brieduma pakāpes. Un, kā jau tika minēts, šo likumsakarīgo saikni starp vēlēšanu sistēmas veidu un politisko situāciju valstī var apskatīt no cita gala, proti, ka vēlēšanu sistēma ir nevis politiskās (ne)stabilitātes cēlonis, bet tās sekas.
Katrā ziņā var teikt, ka referāta sākumā izvirzītā hipotēze par to, ka katrai vēlēšanu sistēmai ir savi trūkumi un priekšrocības, bet ne jau vēlēšanu sistēmu izvēle garantē vēlētāju apmierinātību ar vēlēšanu rezultātiem un politisko stabilitāti valstī tika apstiprināta.
Jautājums par jaunu vēlēšanu veidu (tautas vēlēts valsts prezidents utt.) ieviešanu Latvijā ir diskutabls, bet referāta autores uzskatā tas ir atkarīgs no politiskās gribas un pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm. Gadījumā ja to ieviešana paaugstinātu tautas uzticēšanos varai, tā ir visnotaļ atbalstāma. Kaut gan referāta autores priekšlikums vēlēšanu tradīciju izmaiņu jomā Latvijā būtu vērojami paplašināt vēlētāju loku līdz ar nepilsoņu iekļaušanu tajā. Šodien mūsu valstī dzīvo pāri 300 tūkstošiem cilvēku, kuru nepilsonība ir strīdīgs vēsturisks un politisks jautājums. Referāta autore uzskata, ka „nulles” varianta pilsonības ieviešana viņu gadījumā sekmētu Latvijas demokratizāciju un sabiedrības saliedētību daudz vairāk nekā diskusijas par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu ar mērķi paaugstināt tautas uzticēšanos valstsvīriem.
…
