Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:543985
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.10.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Mažoritārās vēlēšanu tiesību sistēmas    4
  Amerikas Savienotās Valstis    6
  Lielbritānija    9
  Proporcionālās vēlēšanu tiesību sistēmas    12
  Šveice    14
  Vācija    16
  Francija    17
  Jauktās vēlēšanu tiesību sistēmas    18
  Itālija    19
  Japāna    21
  Kopsavilkums    24
  Izmantotās literatūras saraksts    25
Darba fragmentsAizvērt

Pasaules demokrātiskajās valstīs pastāv pieci vispāratzīti vēlēšanu principi. Vēlēšanām ir jābūt vispārīgām, vienlīdzīgām, brīvām, aizklātām un tiešām. Šie pieci galvenie vēlēšanu principi ir nostiprināti gan starptautiskajos dokumentos, gan valstu nacionālajās tiesībās. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1948.gada 10.decembrī pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 21.pantā noteikts, ka “tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu”. Tātad demokrātija pamatojas uz cilvēku brīvi paustu gribu, nosakot valsts politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras sistēmu. Viena no pašām svarīgākajām pilsoņu politiskās gribas izpausmes formām ir piedalīšanās parlamenta vēlēšanās.
Vēlēšanas mēdz dēvēt par demokrātijas skolu. Tās ir galvenais mehānisms tautas suverēnās gribas iemiesošanai publiskās varas institūcijās. Pasaules valstīs tiek lietotas atšķirīgas likumdošanas, tiesu un izpildvaras pārstāvju izraudzīšanas sistēmas. Parlamentu apakšpalātu deputāti tiek ievēlēti tiešās un vispārējās vēlēšanās, turpretī augšpalātu vēlēšanās bieži vien piedalās neliels cilvēku loks, kuri ir saņēmuši tautas pilnvarojumu.
Plašākā nozīmē vēlēšanu sistēma apzīmē tās sabiedriskās attiecības un institūcijas, kas saistītas ar publiskās varas institūciju vēlēšanām; vēlēšanu sistēma izveido un nosaka vēlēšanu kārtību. Šaurākā nozīmē ar vēlēšanu sistēmu saprot deputātu mandātu sadalīšanu paņēmienus starp izvirzītajiem kandidātiem atkarībā no vēlētāju vai citu pilnvaroto personu balsošanas rezultātiem.1
Vēlēšanu tiesības ir konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, arī svarīgāko amatpersonu (valsts galvas) ievēlēšanu. Vēlēšanas ir vienīgais tautas pārstāvības institūciju izveidošanas līdzeklis, viena no svarīgākajām demokrātijas un tautas suverenitātes izpausmes formām.
Kursa darbā galvenokārt tiek iztirzātas likumdevēja jeb parlamenta ievēlēšanas sistēmas dažādās valstīs.
Priekšstati par to, kas un kā būtu ievēlams, ir diezgan būtiski mainījušies. Bijusī ASV pārstāve Apvienoto Nāciju Organizācijā Dž.Kirkpatrika ir īsi un precīzi formulējusi mūsdienu izpratni par demokrātiskām vēlēšanām – tās ir sāncensīgas, periodiskas, reprezentatīvas un galīgas vēlēšanas, kuru laikā pilsoņi, kam ir plašas tiesības kritizēt valdību un piedāvāt alternatīvas, izraugās personas, kas pieņems nozīmīgākos valdības lēmumus.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1177352
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties