Katra mūsdienu demokrātija balstās uz sabiedriski aktīvo pilsoņu daļu. Tautvaldības kvalitāti nosaka tas, cik apjomīgs ir aktīvo ļaužu īpatsvars un cik lielā mērā vairākums tic tam, ka nepieciešamības gadījumā arī viņi varētu ietekmēt politiku.
Lai kvalitatīvi piedalītos politiskos procesos un sabiedrībā rastos pieprasījums pēc atklātas un iekļaujošas politikas, izvērstiem un savlaicīgi izskaidrotiem politiskajiem lēmumiem, svarīgs aspekts ir aktīvi un izglītoti pilsoņi.
Vēlēšanu tiesību institūts ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, autors savā darbā izvēlējās šādu tēmu, lai tieši personīgi izprastu vēlēšanu nozīmi un tās būtību.
Autors savā darbā apskatīja šādus jautājumus: Vēlēšanu institūta vēsturisko attīstību Latvijā, vēlēšanu tiesību institūta galveno saturu, vēlēšanu tiesību pamatprincipus un vēlēšanu sistēmas jēdzienu un veidus, kā arī salīdzināja galvenās vēlēšanu sistēmas.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Latvijā valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai (Latvijas Republikas Satversme 1.nodaļa). Viens no veidiem, kā tauta var īstenot savu varu, ir brīvas un demokrātiskas vēlēšanas.
1922. gada 9. jūlijā Satversmes sapulce pieņēma likumu „Par Saeimas vēlēšanām”.
Pirmās Saeimas vēlēšanas notika 1922. gada 7. un 8. oktobrī un ir iegājušas Latvijas vēsturē ar visaugstāko vēlētāju aktivitāti. Šajās vēlēšanās piedalījās 82,2% jeb 800 840 balsstiesīgie vēlētāji. Pavisam balsstiesības bija 963 257 pilsoņiem. Tiesības piedalīties pirmās Saeimas vēlēšanās bija visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 21 gada vecumu. Lai piedalītos pirmās Saeimas vēlēšanās, vēlētājiem bija jāuzrāda derīga Latvijas pilsoņa pase. Tā kā fotogrāfa pakalpojumi divdesmitajos gados nebija plaši pieejami, it īpaši lauku iedzīvotājiem, fotogrāfiju pasē drīkstēja aizstāt ar pirkstu nospiedumu.…
