VĒLĒŠANAS UN TO RAKSTUROJUMS
Latvijas pašreizējā vēlēšanu sistēma lielā mērā ir līdzīga vēlēšanu sistēmai, kas tika izmantota mūsu valstī pirms 1934.gada 15.maija antidemokrātiskā apvērsuma. Tas nozīmē, ka tautas priekšstāvi tiek ievēlēti Saeimā pēc proporcionālisma principiem, izmantojot partiju iesniegtus kandidātu sarakstus. Salīdzinājumā ar starpkaru periodu nozīmīgākā vēlēšanu sistēmas atšķirība ir tā, ka pēc neatkarības atjaunošanas tika ieviesta piecu procentu vēlēšanu barjera - Saeimā nevar ievēlēt to partiju pārstāvjus, kuru saraksti ir ieguvuši mazāk nekā 5% no nodoto balsu skaita. Šī barjera tika ieviesta, lai mazinātu sīkpartiju skaitu un ietekmi Latvijas parlamentā .
Tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā balsot drīkst pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Tiesības vēlēt ir liegtas personām, kuras izcieš sodu cietumos, kā arī aizdomās turētām vai tiesājamām personām, ja tās ir apcietinātas. Tāpat tiesības vēlēt nav tiem pilsoņiem, kas likumīgā kārtā ir atzīti par rīcībnespējīgiem. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu visa valsts ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos. Katrā apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija, ņemot vērā to, cik balsstiesīgo pilsoņu dzīvo katrā no šiem apgabaliem. Kopš neatkarības atjaunošanas.
Satversme nosaka visu pilntiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās. Šis princips ir ievērots arī likumdošanā, kas regulē saeimas vēlēšanu norisi.
Praktisku, vēsturisku un politisku apsvērumu dēļ Saeimas deputātu kandidātiem ir ieviesti vairāki ierobežojumi. Vispirms tiem ir jābūt 21 gada vecumu sasniegušiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Tāpat šiem cilvēkiem ir jāpārvalda latviešu valoda visaugstākajā līmenī. Prasība pēc teicamām valsts valodas zināšanām ir pašsaprotama, jo Latvijā ar likumu ir noteikta viena valsts valoda, kas jāprot ikvienam ierēdnim vai amatpersonai. Galīgos kandidātu sarakstus Centrālā vēlēšanu komisija pavairo un vēlēšanu dienā izsniedz katram vēlētājam, kas ieradies vēlēšanu iecirknī balsot. No šī sarakstu komplekta vēlētājam ir jāizvēlas tikai viens saraksts, par kuru balsot. Ja vēlētāju neapmierina kandidātu secība sarakstā, viņš var to mainīt, svītrojot netīkamo kandidātu vārdus vai atzīmējot ar "+" zīmi savus favorītus. Visas šīs darbības tiek veiktas atsevišķā telpā vai nodalījumā, jo likums paredz aizklātas vēlēšanas. Tas arī nozīmē, ka balsotājam nav jāraksta savs vārds uz izraudzītās vēlēšanu zīmes. Saraksta galīgo variantu vēlētājs ieliek aploksnē, aizlīmē un aploksni nodod CVK pārstāvim, kurš aizlīmēto aploksni iemet vēlēšanu urnā.
…
