Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Vēlēšanu sistēmas un to raksturojums | 3 | |
Saeimas vēlēšanu likums | 4 | |
Vispārīgie noteikumi | 4 | |
Kandidātu sarakstu iesniegšana | 6 | |
Vēlēšanu kārtība | 10 | |
Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu aprēķināšana | 12 | |
To Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs | 16 | |
Nobeiguma noteikumi | 18 | |
Valsts prezidenta kandidāti un to izvirzīšana | 19 | |
Valsts prezidenta vēlēšanu norise | 19 | |
Lēmums Par kārtību, kādā iesniedzamas kandidatūras Valsts prezidenta vēlēšanām, un par balsošanas norisi | 20 | |
Referendumi kā īpašs vēlēšanu veids, referendumu organizēšanas kārtība Latvijā | 20 | |
Literatūra | 21 |
Vispārīgie noteikumi
1. pants. Tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 2. pantā minētajiem ierobežojumiem.
2. pants. Tiesību vēlēt nav:
1) personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
2) (atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 05.03.2003. spriedumu no 06.03.2003.);
3) personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 05.03.2003. spriedumu, kas stājas spēkā 06.03.2003.)
3. pants. Personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā.
4. pants. Saeimā var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja vien uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 5. pantā minētajiem ierobežojumiem.
5. pants. Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:
1) likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;
2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
3) ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;
4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;
5) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;
6) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;
7) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu);
8) ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 09.05.2002., 30.05.2002. un 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)
6. pants. (1) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai profesionālā dienesta karavīrs, viņiem pēc deputātu kandidātu saraksta (turpmāk — kandidātu saraksts) reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai.
(2) Ja par Saeimas deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņš mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai dokumentus, kas apliecina, ka viņš ir atstājis Eiropas Parlamenta deputāta amatu. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, Centrālā vēlēšanu komisija svītro šo pieteikto kandidātu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.
(3) Pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes (padomes) deputāta mandātu. Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru vai alternatīvā dienesta veicēju var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu; ievēlēšanas gadījumā karavīri tiek atvaļināti no aktīvā dienesta, bet alternatīvā dienesta veicēji — no alternatīvā dienesta.
(30.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)
7. pants. (1) Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos:
1) Rīga;
2) Vidzeme;
3) Latgale;
4) Kurzeme;
5) Zemgale.
…
Aprakstīta vēlēšanu sistēma Latvijā. Saeimas, Prezidenta un pašvaldību vēlēšanas. Vēlēšanu norise, rezultātu skaitīšana u.t.t.
- Krievvalodīgo minoritāte Latvijā pēc Krievijas - Gruzijas konflikta
- Politisko kustību un partiju veidošanās un darbība Latvijā pirms Pirmā pasaules kara
- Vēlēšanu sistēma Latvijā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Politisko kustību un partiju veidošanās un darbība Latvijā pirms Pirmā pasaules kara
Referāts augstskolai8
-
Krievvalodīgo minoritāte Latvijā pēc Krievijas - Gruzijas konflikta
Referāts augstskolai8
-
Tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES
Referāts augstskolai8
-
Autoritārās iekārtas raksturīgākās izpausmes Latvijas Republikā (1934.-1940.)
Referāts augstskolai13
-
Latvijas armijas tehniskais nodrošinājums
Referāts augstskolai24