Vēlēšanas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem demokrātijas pastāvēšanā un pilsoniskas sabiedrības izveidē. Tas ir vienkāršākais un izplatītākais veids, kā valsts iedzīvotājs ir tiesīgs izteikt savu viedokli par pastāvošo kārtību vai politisko partiju stratēģiju izraisītajām sekām valsts pārvaldē un tās attīstībā. Daudz ir diskutēts un noteikti daudz arī tiks diskutēts nākotnē par to, kas ir demokrātiskas vēlēšanas apstākļos, kad vara ir cieši saistīta ar finansēm, iespējām un plašiem resursiem. Varas iespēju un instrumentu plašums veicina ar to saistītas liela apmēra finansiālas intereses, kas nopietni var apdraudēt demokrātijas nostiprināšanās procesu un saprātīgu uzskatu veidošanos par varu, tās izmantošanu. Varas iespējas, protams, ietver sevī arī jautājumu par varas ētiku. Taču ētikas absolūti normatīvais raksturs pēc būtības neļauj ar šiem jēdzieniem operēt nopietni, runājot par demokrātijas objektīvajiem tiesiskajiem pamatiem. Līdz ar to ir skaidrs, kas katrā varas sistēmā, vismaz demokrātiskā, ir skaidri noteikumi, uz kuriem balstās varas turētāju pienākumi, iespējas, finansiālais statuss un tamlīdzīgi. Šo nozīmīgo noteikumu kopumā ietilpst arī jautājums par vēlēšanu finansēšanu. Tā kā vēlēšanas ir cieši saistītas ar iespēju iegūt vai paturēt varu, skaidrs, ka vēlēšanu finansēšana ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums, kura sarežģītības pamatu nosaka indivīda tiekšanās uz varu vai tās saglabāšanu. Tātad jautājums par vēlēšanu finansēšanu ietver vairākus nozīmīgus aspektus – jautājumu par demokrātiskumu, jautājumu par varas ētiku, jautājumu par valsts tiesisko organizāciju. Šie ir trīs galvenie saturiskie virzieni, kurus būtu nozīmīgi atklāt referātā par vēlēšanu organizācijas finansēm. …