2006.gada 7.oktobrī Latvijas Republikā (turpmāk tekstā LR)notika 9.Saeimas vēlēšanas. Šīs vēlēšanas, atšķirībā no iepriekšējām LR parlamenta vēlēšanām, iezīmējās ar diezgan zemo vēlētāju aktivitāti, t.i. 9.Saeimas vēlēšanās piedalījās tikai 901 796 jeb 62,28% no visiem balsstiesīgajiem LR pilsoņiem.
Kā jau zināms, šajās vēlēšanās 5% barjeru pārvarēja 6 sarakti no iesniegtajiem 19 partiju un partiju apvienību sarakstiem un tie ir – Tautas partija (TP); Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Jaunais laiks (JL), „Saskaņas centrs”, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība (LPP/LC), Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai””/LNNK (TB/LNNK), Politisko organizāciju apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL). Pārliecinošu uzvaru šajās vēlēšanās svinēja Tautas partija, kura ieguva 23 deputātu vietas Saeimā. (Par to tika atdotas 177481 balsis jeb 19.56%).
Šī referāta tēmu „Latvijas Republikas 8.Saeimas darbības ietekme uz Latvijas Republikas 9.Saeimas rezultātiem” mēs izvēlējāmies tāpēc, ka 9.Saeimas vēlēšanas notika salīdzinoši nesen un sabiedrībā vēl aizvien notiek diskusijas par to, kādi bija tie faktori, kas palīdzēja TP tik pārliecinoši uzvarēt šajās Saeimas vēlēšanās, savukārt salīdzinoši populārākajai partijai Jaunai laiks, šī vēlēšanas nebūt nebija no tām veiksmīgākajām, iegūstot 18 deputātu vietas Saeimā (par JL tika atdotas 148602 balsis jeb 16.38% ).
Diskutējot par TP uzvaru šajās parlamenta vēlēšanās, tiek minēti dažādi faktori, kā piemēram, veiksmīga priekšvēlēšanu kampaņa, „pareizo” cilvēku izvēle par partijas „lokomotīvēm”, veiksmīga darbība pēdējā 8.Saeimas valdībā. Un, lūk, šeit parādās mūsu referāta hipotēze – Tautas partijas uzvaru Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās veicināja veiksmīgā Aigara Kalvīša vadītās valdības darbība.
Lai varētu pilnvērtīgi veikt un pierādīt vai apgāzt šī darba izvirzīto hipotēzi, mēs izmantojām gan kontentanalīzi (laikrakstu sniegto precīzāk „Dienas” un „Neatkarīgās Rīta avīzes” informāciju; televīzijā pārraidītās pirmsvēlēšanas partiju reklāmas), gan sekundāro datu analīzi (galvenokārt SKDS veiktās aptaujas un statistikas datus).
1.nodaļa
PARLAMNETA VĒLĒŠANAS
Vēlēšanas var klasificēt daudz un dažādos veidos, bet galvenokārt, tās tiek iedalītas pēc vēlētāju izvēlēs brīvības. Pirmkārt, jau iedala, vai vēlētājiem vēlēšanās pastāv izvēle starp vairākām partijām – izvēles brīvība (daudzpartiju sistēma); ierobežota izvēles brīvība (divpartiju sistēma); nav izvēles brīvība (vienpartiju sistēma). Otrkārt, vai vēlētājs velēšanās var izteikt atbalstu kādam atsevišķam kandidātam no partiju saraksta piedāvātajiem.
Parlamenta vēlēšanas attiecas un skar gan pašus vēlētājus, gan esošo valdību, gan potenciālos kandidātus, kuriem būs dota iespēja veidot valdību.
…
