Vēstures gaitā teritoriālās cilvēku kopības dažādi mainījušās. Radušās uz izzudušas milzīgas impērijas. Teritorijas apvienojušās un dalījušās. Mainījies arī publiskās varas apjoms un forma. Mainījušās instances, kas šo varu realizējušas. Bet pati valsts kā sabiedrības organizācijas forma, kas radusies civilizācijas rītausmā, ir saglabājusies un joprojām pilnveidojas.
Vai tā pastāvēs nākotnē? Anarhisti, kas valsti uzskata par lielāko ļaunumu, par indivīda apspiešanas ieroci, uz šo jautājumu atbild noliedzoši: valsts tikšot iznīcināta līdz ar cilvēka brīvības uzvaru. Arī marksisti apgalvo, ka valsts izzudīšot, jo tā esot mašīna, ar kuras palīdzību tiek uzturēta vienas šķiras kundzība pār otru, bet sociālais progress vedot uz šķiru likvidāciju, uz vienlīdzību sabiedrībā.
Izpratnes par valsts būtību ir daudzveidīgas. Tašu jautājumā “Kādēļ pastāv valsts?” visu laikmetu domātājiem ir kopīga nostādne: valsts vajadzīga, lai sabiedrībā varētu uzturēt kārtību. Kāda ir šī kārtība, kam tā izdevīga un vai tā ir taisnīga – tur domas dalās, it sevišķi tāpēc, ka laika gaitā mainās arī priekšstati par to, kāda vispār ir taisnīga kārtība.
Pēc mūsdienu demokrātijas teorijām, valsts ir cilvēka personisko brīvību garantētāja, vairākuma gribas paudēja un arī mazākuma tiesību aizstāve.Valsts ir mehānisms, kas saskaņo dažādu sabiedrības sociālo grupu (šķiru, slāņu, nāciju u.c.) intereses. Valsts gādā par indivīda un sabiedrības drošību, uzturēdama likumību un tiesisku kārtību, savukārt katra indivīda kā pilsoņa pienākums ir piedalīties valsts pārvaldes veidošanā, tātād – vēlēšanās. Vēlēšanas ir process, kura laikā tauta likumīgā veidā izvēlas pārstāvjus no sava vidus kas noteikto laiku darbosies tās interesēs.
Piedalīšanās vēlēšanās ir viena no demokrātijas izpausmes formām. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tomēr piedalīšanās vēlēšanās nav tikai tiesības, tas ir arī pienākums un iespēja mainīt savu dzīvi.
Valsts politiskās formas tiek atvasinātas no tā, kas ir varas avots – vai valsts izriet no sabiedrības kopumā vai no kādas elites grupas, kā arī no varas realizācijas metodēm un līdzekļiem. Izšķir :
MONARHIJA
Monarhijas galvenā iezīme – valsts vara koncentrēta viena valdnieka – monarha rokās. Monarha vara ir mantojama, monarha institūts netiek vēlēts, līdz ar to tam raksturīga politiska neatbildība. Monarhijas iedala teokrātijā, absolūtajā monarhijā un konstitucionālajā monarhijā.
REPUBLIKA…
