POLITISKĀ AKTIVITĀTE – ar terminu ”politiskā aktivitāte” jeb ”līdzdalība politikā” apzīmē pilsoņa vai pilsoņu politisko aktivitāti, kuras mērķis ir ietekmēt politiskās sistēmas darbību. Visbiežāk šo apzīmējumu attiecina uz:
▪ kādas valsts pilsoņa cenšanos ietekmēt politisko lēmumu formulēšanu, pieņemšanu un īstenošanu;
▪ pilsoņu līdzdalību to personu izvēlē, kurām ir jāvalda;
▪ valstsvīru darbību svarīgu valsts iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanā.
■ VALSTS – publiskā vara un arī mehānisms, kurš to realizē un kurā ietilpst parlaments, valdība, tiesa, armija, policija un citas institūcijas.
Jebkurai valstij raksturīgi trīs pamatelementi, ar ko tā atšķiras no visām pārējām mūsdienu sabiedrības organizācijām:
▪ noteikta teritorija;
▪ šai teritorijai piesaistītie iedzīvotāji – valsts suverēnā tauta;
▪ vara, ko atšķirībā no citiem varas veidiem sauc par politisko varu.
■ POLITIKA – politika ietver dažādus elementus – valsti, sociālo grupu intereses, konfliktu risinājumus, varu un daudz ko citu, ko vispirms mēdz pamanīt politikā. Tomēr atsevišķos gadījumos tā var īstenoties arī bez kāda no šiem elementiem vai pat bez vairākiem no tiem. Nodarbodamies ar politiku, cilvēki pārvalda sabiedrību, regulē procesus tajā. Sabiedrības pārvaldīšana, šķiet, ir pats plašākais politikas apzīmējums.
Politikā subjekts ir tas, kurš darbojas politikā jeb tas, kurš piedalās sabiedrības pārvaldīšanā. Ja pārvaldīšanu saprot kā mērķtiecīgu un efektīvu pārvaldāmā priekšmeta kustības nodrošināšanu, politikas gadījumā – kāda sabiedriskā procesa vai sabiedrības atražošanā kopumā norises mērķtiecīgu un efektīvu ietekmēšanu, tad politikas iespējamo subjektu var meklēt pēc to īpašību esamības, bez kurām sabiedrības pārvaldīšana nevar notikt. Tās varētu uzskatīt par politikas subjekta premisām. Tās ir šādas:
♦ autonoma apziņa;
♦ griba jeb spēja mērķtiecīgi mobilizēt savus garīgos un fiziskos spēkus;
♦ komunikācija ar sabiedrību;
♦ pastāvēšanas izredzes.…