1992. gada 1. oktobrī spēkā stājās 1938. gada 27. septembrī pieņemtais Vekseļu likums. Līdz ar to tika atjaunota viena no svarīgākajiem vērstpapīriem – vekseļa darbība. Vekseļtiesības ir radījušas samērā lielu interesi, jo to principi un vekseļu iespējas vairumam cilvēku ir pilnīgi svešas.
Mūsdienās civiltiesiskajās attiecībās un tirdznieciskajā apgrozībā liela nozīme ir vērtspapīriem. Sevišķu vietu starp tiem ieņem vekseļi. Viduslaikos, kad vekselis izveidojās kā vērtspapīrs, to varēja izdot tikai tirgotāji, turpretī tagad ikviena rīcībspējīga persona var iesaistīties vekseļtiesiskajās attiecībās.
Iespējams, ka vekseļu izmantošana Latvijas iekšējā tirdzniecībā neatjaunosies tādos apmēros, kā tas bija divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Lielas iespējas izmantot vekseļus ir starptautiskajā tirdzniecībā un darījumos, īpaši tas attiecas uz tratu. Taču tieši šajā jomā vekseļu izmantošana Latvijas mērogā ir nepietiekami apzināta.
Vekseļu vēsture.
Vekseļu dzimtene ir Itālija. Vekselis tirdzniecībā eksistē jau gandrīz 700 gadus. Tas nav radies pēkšņi sakarā ar kādu notikumu, bet saistīts ar vispārējo naudas apgrozību viduslaikos.
Viduslaikos Itālijā bija daudz mazu valstiņu. Starp tām notika dzīva tirdzniecība ar Viduseiropu. Tā kā katrā valstiņā bija sava nauda, tad tās apgrozība bija apgrūtināta. Šādos apstākļos radās notariāli apstiprinātas parāda zīmes, kuras citā valstiņā naudas maiņas kantoros iemainīja pret attiecīgu naudas summu. No šādas parāda zīmes vēlāk izveidojās vienkāršais vekselis.
Vēlāk, tirdzniecībai attīstoties, attīstījās arī savstarpējās uzticēšanās. Tirgotāji, lai nebūtu jāpārvadā pati nauda, sāka saviem klientiem uz citu vietu līdzi dot vēstules saviem tirdzniecības draugiem – tirgotājiem un naudas mijējiem, kuri, sazinoties ar vēstules devēju, pret vēstuli vēstulē minēta personai izmaksāja zināmu naudas summu. No šādas tirdzniecības vēstules ir izveidojies pārvedu vekselis.…
