Atmosfēras sastāvs un nozīme. Atmosfēra ir Zemes gaisa apvalks, kas griežas kopā ar Zemi kā vienots vesels. Atmosfēra sastāv no gāzu maisījuma, ko sauc par gaisu.
Atmosfēras apakšējā robeža ir sauszemes un jūras virsma, bet augšējā robeža nav izteikta, jo, palielinoties augstumam virs Zemes, atmosfēra izkliedējas un nemanāmi pāriet kosmiskajā telpā. Par atmosfēras galējo robežu uzskata 3000 km augstumu. Atmosfēru notur Zemes pievilkšanās spēks.
Gaiss ir sablīvējies atmosfēras apakšējā slānī pie Zemes virsas- jo tālāk no tās, jo gaiss kļūst retinātāks. Gandrīz puse no visas gaisa masas atrodas pirmajos 5 km virs zemes virsas, bet 20km- 95% gaisa. Viens kubikmetrs gaisa pie Zemes virsas sver 1 kg 300 g, bet 40 km augstumā- vairs tikai 4g.
Gaiss ir tik viegls, caurspīdīgs un bez smaržas, ka ikdienā mēs bieži pat aizmirstam par tā klātbūtni. Liekas, ka apkārt mums atrodas tukšums. Tikai tad, kad sastopamies ar gaisa pretestību, piemēram, braucot ar motociklu, vai arī mums sāk trūkt elpas, mēs atceramies, ka visapkārt ir gaiss. Mēs dzīvojam milzīga gaisa okeāna dibenā. Gaiss veido to dabisko vidi, kurā ir attīstījusies dzīvība. Ārpus tās mēs nevaram dzīvot, jo gaiss ir nepieciešams dzīvo būtņu elpošanai.
Gaiss sastāv no 78% slāpekļa, 21% skābekļa un 1% citu gāzu (arī ogļskābās gāzes) maisījuma. Gaisā atrodas ūdens tvaiki un putekļi. Pašreizējais gāzu sastāvs izveidojies daudzu miljonu gadu laikā.
Atmosfērai ir ļoti liela nozīme. Tā kalpo zemei kā apģērbs, kas neļauj zemeslodei dienā pārkarst un naktī strauji atdzist. Atmosfēra pasargā zemi no kosmisko staru kaitīgās ietekmes un uztur uz Zemi krītošos meteorītus. Atmosfēra ir vide, kurā rodas un izplatās skaņa. Atmosfēra nodrošina dažādu procesu norisi dabā. Ja Zemi neapņemtu gāzu apvalks, tās virsa daudzējādā ziņā būtu līdzīga tuksnesīgajai un nedzīvajai mēness virsai.
Atmosfēras galvenie slāņi. Pēc daudzām īpašībām atmosfērā izdala trīs galvenos slāņus- troposfēru, stratosfēru un augšējo atmosfēras daļu- jonosfēru. …
