Secinājumi
Projekta nedēļas ietvaros mūsu grupa izmēģināja būt par vegānēm uz 7 dienām. Mūsu domas par vegānismu pirms projekta, nav īsti mainījušās pēc projekta, taču mēs daudz vairāk cienam un respektējam cilvēkus, kas ir vegāni. Neviena no mums nevarētu pievērsties vegā-nismam uz ilgu laiku, jo mūsu ķermenim, kā jau augošam organismam ir vajadzīgas vielas, kas atrodas piena produktos un gaļā.
Mūsuprāt, nevienam bērnam nevajadzētu ieturēt jebkāda veida diētu, taču to var darīt izņēmuma gadījumos- dēļ kādas alerģijas u.c. Lai kļūtu par vegānu, ir nepieciešams liels gribasspēks, jo tas nozīmē atteikties no dažādiem mīļākajiem ēdieniem, taču visam mūsdienās var atrast alternatīvas. Dēļ pieejamā resursu daudzuma gan internetā, gan rakstos, mūsdienās kļūt par vegānu paliek aizvien vienkāršāk. Tomēr Latvijā būt par vegānu ir grūtāk nekā citur, jo aukstajos gadalaikos Latvijā nav pieejams tik liels augļu un dārzeņu daudzums. Visvairāk attīstīts vegānisms ir Amerikā un tieši tur ir vislielākais vegānu skaits. Cilvēkiem, kuriem darbs neaizņem visu viņu brīvo laiku ir vieglāk būt par vegāniem, jo lai ieturētu šo diētu, ir jāpatērē ļoti daudz laika, meklējot receptes utt.
Lai parādītu, ko ēd vegāni, mēs praktiskajā daļā izveidojām vegānu uztura piramīdu. Vegāniem ir ļoti sabalansēts uzturs. Vegāni nelieto nekādus produktus, kas ir nākuši no dzīvnieku valstības: nelieto ādas produktus un kosmētiku, kas ir testēta uz dzīvniekiem. Pārsvarā vegāni pārtiek no augļiem, dārzeņiem un zaļumiem. Protams viņi lieto arī daudz citus produktus, bez augļiem, dārzeņiem un zaļumiem, kā piemēram riekstus, graudus u.c. Vegānu ēdienkarte atšķirās no tā, kāda veida vegāns cilvēks izvēlās būt.
…