Vēdisma mitologija kopumā izveidojās 2. gt. beigās – 1. gt. sākumā p.m.ē. ZR Indijā āriešu cilšu vidū. Tai bija raksturīgs politeisms (daudzdievība). Vēdisma mitoloģija nevis pārveidojās hindu mitoloģijā, bet zināmā mērā sadzīvoja ar hinduismu, saglabājot savas pozīcijas vairākos rituālos un gūstot atbalstu konkrētos tekstos, kas tikuši un joprojām tiek uzskatīti par svētiem (Rigvēda, Jadžurvēda u.c.). Svarīgi ir tas, ka daudzas senās vēdisma mitoloģijas iezīmes visvairāk saglabājušās nevis āriešu apdzīvoto apgabalu ziemeļos, bet gan dravīdu apdzīvoto apgabalu dienvidos.
Vēdismā dievu ir ļoti daudz. Vienā tekstā tiek minēti 33 (3*11), citā minēti 3339, to skaitā dievi (gaismas dievības) un asuri (dievišķās varas nesēji). Galvenais bija tas dievs, pie kra vērsās.
Agni – (senind. Agni „uguns”), senindiešu mitloģijā vienā no ietekmīgākajām vēdisma perioda dievībām, vēdisma mitologijā – uguns, upuruguns, pavarda dievs. Agni, ja neņem vērā Indru, ir veltīts visvairāk himnu Rigvēdā. Agni svarīgākā nozīme ir senindiešu rituālistiskā, kur viņš personificē svētuguni un ir galvenais dievs citu pie zemes sfēras piederošo dievību starpā. Agni izcelšanās dažādos avotos pierakstīta dažādi: viņu dēvē par Djausa un Prithivī (personificētu debesu un zemes) dēlu, nosaocot par Abhimāni, tāpat arī purānisma tradīcijās, kura tas dēvēts par Brahmas vecāko dēlu. …