Mūsdienās sievietes tiek ieliktas sabiedrības izveidotos rāmjos un vērtētas pēc īpašiem skaistuma etaloniem. Par sievietes tikumiskajām īpašībām spriež pēc tās ārējās, ķermeniskās atbilstības sabiedrībā pieprasītiem parametriem.
Gadījumos, kad sieviete tiek atzīta par neglītu tikai tamdēļ, ka tā neatbilst sabiedrības skaistuma ideālam, tiek dziļi ievainots sievietes dabiskais prieks par piederību mežonīgajai, pirmatnējai dabai, saskaņā ar kuru sievietes ķermeņa spēks slēpjas sievietes ‘platajos gurnos, piebriedušajās krūtīs un neizsmeļamajā mīlestībā. Tādejādi, ja sievietes ķermenis tiek ierobežots kādā vispārpieņemta skaistuma šablona ietvaros, tas zaudē savu dvēseles brīvo lidojumu.
Mūsdienās ir grūti atrast vēl tādu deju kultūru, kā vēderdejas, kurā nepastāv ķermenisku formu ierobežojumi. Vēderdejas slavē apaļīgas sievietes ķermenisko uzbūvi, jo tas vislabāk atbilst priekšstatam par Pirmatnējās Dievietes tēlu un tās spēju radīt jaunu dzīvību. Šīs dejas aicina pārvērtēt sabiedrības izveidotos priekšstatus par skaista sievietes ķermeņa uzbūvi un lauzt sabiedrības stereotipus par sievietes ķermeņa skaistuma etaloniem.
Līdz ar to izvēlētā darba tēma ir ‘Vēderdejas izcelsme un to tērpa raksturojums.’
Darba mērķis ir izpētīt vēderdeju izcelsmi un to tērpu raksturojumu.
Darba uzdevumi:
• analizēt zinātnieku teorijas par vēderdeju izcelsmi, tās ietekmējošiem faktoriem;
• apskatīt vēderdeju tērpu iedalījumus un raksturot tos.
Izmantotā pētījuma metode: teorētiskā – zinātniskās un metodiskās literatūras analīze.