Veczemju klintis

Šeit uz zemes virsmas morēnas vai vidējā devona smilšakmeņi ir nošķelti pateicoties Baltijas Ledus ezera ūdeņiem vai arī pārklājoties relatīvi plānam slānim no piekrastes un tuvām esošām piekrastes nogulumiem. Baltijas ledus ezera nogulumus var atrast visā Latvijas teritorijā gar mūsdienu Baltijas jūras krastu gar Piejūras zemienēm, kā arī gar Viduslatvijas zemienes ziemeļu daļas. Ledus ezera krastam atkāpjoties, šajās vietās zemienes ir palikušas ar priedītēm, apauguši neauglīgi smiltāju līdzenumu ar kāpu vaļņiem, kas mijas ar purviem un sekliem ezeriem (The eight baltic stratigraphical conference, post – conference field excursion guidebook).
Mūsdienīgajā Latvijas teritorijā kopš devona perioda līdz pat perma un, arī ir pieļaujams, ka triasa periodam ir dominējis salīdzinoši humīds klimats. Vispārīgs priekšstats par krasta procesiem norāda, ka šie procesi norisinās krastā, jeb siltā un mitrā (humīdā) klimatā. Pierādijumi šiem klimtaiskajiem faktoriem, daži indikatori ir ģipša slāņi, halīta kristālu pseidomorfolozes u. c. Šādas lietas ir labi novērojamas devona un perma nogulumos. Drošas pazīmes par humīdu klimatu ir konstatētas juras nogulumos. Tā kā juras nogulumi ir jaunākie, ko pārsedz pleistocēna veidojumi, datu par krīta, paleogēna un neogēna norisēm Latvijas teritorijā praktiski nav (Zemes un vides zinātnes).
…