Mūsu izvēlētā tēma ir vecvārdi Jura Neikena grāmatā „Bāris”. Mēs izvēlējos šo tēmu, jo no vecāku paaudžu cilvēkiem bieži vien ir dzirdami mazāk zināmi vārdi, tādēļ vēlējos uzzināt, ko tie nozīmē, un kādēļ tādi vispār pastāv. Jura Neikena darbs bija kā radīts pētīšanai, jo tas ir piesātināts ar vecvārdiem.
Šajā darbā mēs noskaidroju, kas ir vecvārdi, un kā tie iedalās, kā arī pētnieciskajā daļā tulkoju vecvārdus, ko bijām izrakstījuši no grāmatas „Bāris”.
Uzskatam, ka darba veikšana mums deva padziļinātas zināšanas par vecvārdiem un papildināja mūsu vārdu krājumu.
Vārdu krājumā ir vārdi, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz. Tie ir novecojušies vārdi jeb vecvārdi.
Vārdu krājuma vienības kļūst par vecvārdiem divu iemeslu dēļ:
1)apzīmējumi kļūst lieki tāpēc, ka to apzīmētās reālijas kļūst neaktuālas un zūd;
Dzimtbūšana, olekts, vagars.
2)apzīmējumi tiek reti lietoti tāpēc, ka eksistējošās reālijas tiek nosauktas citos vārdos.
Bāliņš (brālis), diet (dejot), kamieši (pleci), jaunekle (jauniete).
Pirmajā gadījumā runājam par historismiem, otrā – par arhaismiem.1
Historismi izsaka jēdzienus, kas ir saistīti ar sabiedrības vēsturi un ir vienīgie šo jēdzienu apzīmējumi. Daudzi historismi ir kļuvuši par vēstures terminiem.
Piemēram:
dzimtbūšana, dzimtcilvēks, dzimtļaudis, landtāgs, cunfte, bilde, rāte. …