Zīdainis
Pirmajā dzīves gadā zīdaiņa izturēšanos nosaka galvenokārt bioloģiskās vajadzības – bērns stihiski tiecas pēc barības, miega, normālas temperatūras un citiem labsajūtas faktoriem. Šajā vecumā ir svarīgi pieradināt bērnu pie noteikta diennakts režīma, ievērot miega, nomoda un barošanas ritmu. Tas nepieciešams kā bērna optimālai attīstībai, tā arī vecāku normālai dzīvei. Tomēr šis ritms nav uzspiežams varmācīgi un pedantiski. Novirzes var noteikt bērna slimība, individuālās īpatnības vai citi apstākļi.
Līdz ar redzes attīstību sāk parādīties iedzimtais orientācijas reflekss – bērns vēro māti un tuvāko apkārtni, tiecas satvert grabulīti un citus pieejamos priekšmetus, tuvina tos mutei un izdara dažādas haotiskas kustības. (Šai laikā jāuzmanās, lai bērna rokā nenonāktu priekšmeti, ar ko viņš varētu sevi ievainot.) Ar redzes, dzirdes un taustes palīdzību bērns uzņem pirmo neskaidro informāciju par apkārtējo pasauli. Ar katru mēnesi tā kļūst aizvien skaidrāka – bērns sāk pazīt māti un citus ģimenes piederīgos, tiecas pēc viņu tuvuma.
Pirmā informācija par apkārtni, diennakts ritms un pieaugušo attieksme pret bērnu liek sākotnējo pamatu viņa personības attīstībai. Te jau iespējamas arī pirmās audzināšanas kļūdas.
Kad bērns raud, pieaugušie izjūt neatvairāmu vēlēšanos paņemt viņu rokās, pašūpot un panēsāt viņu pa istabu. Pirmajos dzīves mēnešos pret to arī nebūtu ko iebilst – stāvokļa maiņa uzlabo bērna labsajūtu, pieaugušā cilvēka ķermeņa siltumu, kustības un uzmanības pievēršana apkārtnes priekšmetiem viņu nomierina. Tomēr šāda auklēšana drīz vien var kļūt par bērna iekšējo nepieciešamību – paradumu – un novest pie tā, ka vienatnē viņš vairs nemaz negrib būt. Tāpēc jau trešajā dzīves mēnesī vecākiem jābūt atturīgākiem. Ar bērnu, protams, ir jānodarbojas, jo tas sekmē viņa garīgo attīstību, tomēr vienlaikus viņš jāradina arī izklaidēties patstāvīgi. Tāpat bērnam ir nepieciešams maigums, jo tas labvēlīgi ietekmē viņa emocionālo attīstību, tomēr no tā nedrīkst ciest saprātīga radināšana pie kārtības. Bērnam jau agri jāmācās atteikties no nepamatotām iegribām un samierināties ar reālajiem apstākļiem.
…
