Pavērojot mūsdienu situāciju sabiedrībā, daudz tiek diskutēts par dažāda vecuma cilvēku nevienlīdzību gan darba tirgū, gan atalgojumā. Manuprāt, nevienlīdzība ir viens no galvenajiem diskriminācijas (no lat. discriminatio – atšķiršana, sadalīšana) izpausmes veidiem, kas rada mākslīgas atšķirības starp cilvēkiem viņu tiesībās un ierobežo tās uz nebūtisko atšķirību pamata. Tāpēc, minot arī piemērus no savas pieredzes, nolēmu papētīt tieši vecuma diskriminācijas izpausmes sabiedrībā.
Lai taptu skaidrāks, ko īsti mēs saprotam ar terminu “diskriminācija”, nolēmu ielūkoties Konvencijā (Nr.111) par Diskrimināciju Nodarbinātībā un Profesijā, ko pieņēmusi Starptautiskās Darba Organizācijas Ģenerālā Konference 1958. gada 25. jūnijā, tās četrdesmit ceturtajā sesijā. Pirmā panta pirmajā punktā teikts, ka šīs Konvencijas mērķim termins “diskriminācija” ietver:
a)Jebkāda veida atšķirību, izslēgšanu vai priekšrocību, kas noteikta, pamatojoties uz rasi, ādas krāsu, dzimumu, reliģiju, politiskajiem uzskatiem, nacionālo vai sociālo izcelšanos, kas atņem vai ierobežo vienlīdzīgas iespējas vai attieksmi nodarbinātībā vai amatā;
b)Citu šādu atšķirību, izslēgšanu vai priekšrocību, kas atņem vai ierobežo iespēju vai attieksmes vienlīdzību nodarbinātībā vai profesijā, ko var noteikt attiecīgā Dalībvalsts pēc konsultācijām ar darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošām organizācijām, kur tādas eksistē, un ar citām atbilstošajām organizācijām.
(Cilvēktiesību centrs Ženēva. Cilvēka tiesības – Starptautisko līgumu krājums: I sēj. (Pirmā daļa) Universālie līgumi. – Apvienotās Nācijas Ņujorka un Ženēva, 1994. – 96. - 97.lpp.)…