Mūsu šodienas ekskursijā apskatīsim Rīgas vēsturisko, ģeogrāfisko, kultūras un administratīvo centru – Vecrīgu. Latvijas galvaspilsēta Rīga ir izvietojusies Daugavas upes abos krastos, netālu no tās ietekas Rīgas jūras līcī, tās platība ir 307.17 km 2 , un iedzīvotāju skaits 788 283 (2000. gada iedzīv. skaitīšanas rezultāts) .
Vecrīga, kura aizņem tikai 50 ha un ir izvietojusies upes labajā krastā, ir izveidojusies kā pusloka teritorija, ko norobežo pilsētas kanāls un apstādījumu zona.
Vecrīga ir savdabīgs pilsētas sabiedriskās dzīves centrs, šeit atrodas valsts pārvaldes iestādes, ārvalstu vēstniecības, dažādas kultūras iestādes – muzeji, izstāžu zāles, mākslas galerijas, koncertzāles, kā arī biroji, veikali, restorāni un kafejnīcas.
Vecrīga ir unikāls arhitektūras pieminekļu ansamblis, kur mēs sastapsim visus Z/R Eiropas arhitektūras stilus un ieraudzīsim daudzus viduslaikiem raksturīgos būvju tipus: noliktavas, baznīcas, pilis, torņus, vārtus, amatnieku un tirgotāju dzīvojamās ēkas, nocietinājumu sistēmas.
2001.gadā Rīga grezni nosvinēja pilsētas 800 gadu jubileju. Gatavošanās svinībām sākās jau 1998. gadā, jo vēsturiskajos dokumentos Rīgas vārds 1. reizi tika pieminēts 1198.gadā. 1201. gadā par to pirmo reizi raksta kā par pilsētu (“Livonijas Indriķa hronika”), kuru dibinājis bīskaps Alberts .
Taču jau daudz senāk Daugavas krastus šai vietā ir apdzīvojušas zemgaļu, latgaļu, lībiešu un kuršu ciltis.
Rīgas pilsēta veidojās Daugavas upes krastā, šai vietā, kur kādreiz atradusies Rīgas (sauktas arī par Rīdziņu, Rīdzeni) upes ieteka Daugavā. Tiek uzskatīts, ka pilsēta savu nosaukumu ieguvusi no šīs upes nosaukuma, kura vēlāk, gadsimtu gaitā tikusi aizrakta.
No arheoloģiskajiem izrakumiem mēs varam secināt, ka 12.gs. šodienas vecrīgas teritorijā atradās 2 lībiešu apdzīvoti ciemi, kapulauks un osta.…
