1. 1.Vecrīgu ielu vēsture.
Senajos avotos ielu nosaukumi parasti minēti latīņu vai vācu valodā. Latviešu valodā – kopš 19. gs. Līdztekus vāciskajiem nosaukumiem pastāvējuši arī vietējie, bet tie līdz mūsdienām nav saglabājušies. Senākie ielu nosaukumi zināmi no 14. gs. Ātrāk nostabilizējās galveno, lielo ielu nosaukumi – Smilšu, Skārņu, Pils, Tirgoņu. Tie saglabājušies nemainīgi. Sīkākās, mazākās ielas iezīmētas netieši – Aizrātslaukuma, Pretskārņu, Mazā miesnieku u.c. Parasti ielu nosaukumus deva pēc šādiem kritērijiem:
a) kas ievērības cienīgs,
b) ar ko tirgojās,
c) pēc amatniekiem un kas tur strādāja,
d) ievērojamas celtnes,
e) pēc iedzīvotājiem,
f) cilvēki vai dzimtas, kurām tur lielākie, greznākie nami.
Līdz 21. gs saglabājušies šādi nosaukumi – Smilšu iela (no 1310. g.), Tirgoņu iela (1343. g.), Sīktirgotāju, tagad Krāmu iela (1333. g.), Miesnieku iela (1397. g.), Jēkaba iela (1397. g.), Kaļķu iela (1404. g.), Skārņu iela (1408. g.), Laipu iela (1413. g.), Monētu (1434. g.), Zirgu, agrāk – Zirgu staļļu (1440. g.). Daži ielu nosaukumi mainījās līdz ar to apdzīvotāju nodarbošanos maiņu. Rozena ielu (šaurākā Vecrīgā) vēl līdz 1560. g. sauca par Kalēju ielu (tur dzīvoja kalēji, zeltkaļi).
Pēc reformācijas agrākos baznīcas īpašumus pievienoja pilsētai – radās jaunas ielas. Bīskapu sētas teritorijās izveidoja Mūku ielu, Bīskapa ielu, Mazo Skolas ielu, Palasta ielu – nosaukta pēc Pētera I pils izbūves 18. gs. Sākumā. Ap 1600. gadu radās jauna iela – Cicerktiešu klostera teritorijā – Klostera iela. Pārveidojot Rīgas nocietinājumu sistēmu 16. gs., Rīgai pievienoja daļu dārza Rīgas upes kreisajā krastā līdz Vaļņu ielai un 13. janvāra ielai. Upes krastā izveidojās jaunas ielas – Vaļņu iela, Minsterejas iela , Meistaru iela.
1. 2. Vecpilsētas iela.
…
