Veco cilvēku neinstitucionalizētā aprūpe

SECINĀJUMI
1. Latvijas Republikā pastāv sociālais darbs ar veciem cilvēkiem, kuru veic speciāli apmācīts sociālais darbinieks;
2. Latvijā pastāv gerontoloģiskais sociālais darbs, kura mērķis ir nodrošināt vecu cilvēku sociālo ārstēšanu un aprūpi, kā arī sekmēt vecākajai paaudzei nepieciešamo sociālo pakalpojumu un programmu attīstīšanu un uzlabot vecu cilvēku sociālo funkcionēšanu;
3. Sociālajam darbiniekam ir jāveic uzdevumi, kas galvenokārt vērsti uz vecu cilvēku aizstāvību, atbalstu un sociālās vides uzlabošanu, kā arī pašu veco ļaužu integrēšanos sabiedrībā;
4. Sociālo aprūpi mājās pamatā regulē divi normatīvie akti - "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums", un 2008. gada 21. aprīļa MK noteikumi Nr. 288 "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība".
5. Lai saņemtu aprūpi mājās vispirms jādodas uz dzīvesvietas sociālo dienestu, jāraksta iesniegums un jāizklāsta problēma;
6. Ziņot par sociālās aprūpes nepieciešamību mājās kādai personai var arī tās radinieki, kaimiņi vai citas personas;
7. Pēc iesnieguma uzrakstīšanas sociālais darbinieks izvērtē pieprasītā pakalpojuma nepieciešamību un ar pakalpojuma pieprasītāju izskata iespējas, ko var piedāvāt sociālais dienests;
8. Ja pašvaldībā nav attiecīgo sociālo pakalpojumu sniedzēju, tā attiecīgos pakalpojumus var pirkt no citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai no citām pašvaldībām;
9. Minimālā mājas aprūpe ir ietverta 2 blokos: 1) personiskā aprūpe; 2) ikdienas mājas darbu veikšana;
10. Latvijā pastāv organizācijas, kuras sniedz mājas aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no pašvaldības;
11. Sociālo pakalpojumu joma nav pašvaldības ienākumu, bet gan izdevumu pozīcija;
12. Pēdējos gados mājas aprūpes pakalpojumu saņēmēju skaits nepieaug;
13. Ņemot vērā valstī valdošo bezdarbu ģimenes pašas cenšas aprūpēt savus ģimenes locekļus.
…