Pastāv vairākas teorijas par personības attīstības gaitu un izpausmēm. To ir pētījuši daudzi jo daudzi pazīstami psihologi, piemēram, Z.Freids, Ē.Ēriksons, D.Elkoņins, Ļ.Vigotskis, A.Freida, kā arī daudzi citi. Galvenā šo visu zinātnieku iezīme ir tā, ka viņi visi ir uzskatījuši par vajadzīgu izveidot personības attīstības vecumposmu iedalījumu. Šie iedalījumi nedaudz atšķiras gan aptvertā vecumposma ziņā, gan arī nosaukto attīstības stadiju skaita ziņā, tomēr galveno pazīmju un vecumposmiem raksturīgo izveidojušos iemaņu konstatējuma ziņā viņu novērojumi sasaucas.
Ē.Ēriksona un Z.Freida personības teorijas ir samērā līdzīgas, jo nosauc galvenās iezīmes, kas notiek ar cilvēku attīstības gaitā. Vienīgā atšķirība starp viņu teorijām ir tā, ka Z.Freids savu pieeju balsta galvenokārt uz bioloģiskajiem faktoriem, bet Ē.Ēriksons – uz sociāliem virzītājspēkiem. Z.Freida attīstības stadijām ir nepieciešams pievērst uzmanību, lai izprastu atsevišķu rakstura iezīmju veidošanos uz bioloģiskā pamata, taču Ē.Ēriksons savukārt norāda uz tām vajadzībām, iemaņām un uzdevumiem, kuru realizēšana ir vecāku un sabiedrības determinēta. Šīs teorijas ļauj saprast gan sociālos, gan bioloģiskos attīstības aspektus, tādējādi izveidojot kopēju priekšstatu par procesiem bērna attīstības gaitā.
…